es ļoti sen,sen neesmu neko rakstijusi, nu pilnīgs ārprātiņš. bet nu līdz 20.datumam jau īstenībā nekas ļoti, ļoti īpašs nav noticis, es pat neatceros, ko tieši dariju. atceros vien to, ka meklēju kleitu, beigās atradu, un man viņa vairs nepatika. meklēju drēbes, nekas man nepatika. un satikos ar (jā, es uzskaitīšu visus vārdos, lai pašai kādreiz neaizmirstās) Williamu, Valteru, Martinu, Jansonu, Madaru un Evu. tā bija nedaudz dīvaina diena, jo puikas bija sviestā sagājuši, bet beigas man ļoti patika - laistīšanās ar ūdeni pie Williama, biju cauri slapja, bet tas bija traki kūl.
un tagad par pašu galveno - Kuldīga. yeeees, bars beidzot satikās!!! tas ir tik čoooooin (riktīgi pielipa vārdiņš). ar Vinetu kopā iebraucām Kuldīgas autenē, mūs mazās sagaidija ar spiedzieniem, ļoti jauki. samīļojāmies, gājām uz kkādu čuhņu pīpēt, tas gan vairs nav tik jauki. nekad nebiju domājusi, ka mēs pirmo satikšanu pavadīsim dzerot un pīpējot, bet nu tāda jau ir tā jaunatne.
tālāk aizgājām pie Paulas, vazājāmies pa pilsētu, saucām Čalkovu, tas lohs nenāca, gājām pirkt šņapīt, dabūjām vienu čoinu veci, kas mums nopirka, vienīgi savāca sev kautkādu trīnīti, nu neko. (pēctam satikām viņu vēlreiz, prasija, vai neesam dzērušas)
atkal vazājāmies apkārt, satikām Čalkovu, Niklāvu un ko tur vēl, gājām uz estrādi un tie arī nāca, krutie ūdenspīpi taisīja, nu jā,jā kruta tiešām.
laiks tinās, tinās uz priekšu, un drīz jau mēs sēdējām ārā uz matračiem pie telts, ēdām desas, skatījās uz uguni un tā. kad sīkie un vecie aizvācās, centāmies uzčinīt ūdenspīpīti, tas bija smieklīgi. viņai kautkas galīgi nebija labi, un nebija dažas detaļas, un tad nācās ļoti eksperimentēt, beigās viņa stāvēja pudelē un vislaik vajadzēja turēt. ogli aizdedzināt sanāca veiksmīgi, bet kad es gribēju to lietu kārtīgi iedarbināt, nekas neburbuļoja, tikai smiltiņas pilna mute. auce dedzināja pudeles korķi un kas tik vēl tur nebija, bet beigās ogle nokrita zālē, tika izmisīgi dzēsta un tā arī ūdenspīpes prieki beidzās. sākās šņapīš un vīn prieki. akjēz, es tik vislaik dzēru, un mazā Kaņepe arī ļoti daudz, mazās Lauras dzērājs, bet pārējie jau arī, tikai Vinc ar Paul labas, viņas tā mazāk. man likās, ka nekā nedod galvā, bet es drīz vien piecēlos kājās un viss salīgojās. atceros ķerenes, kuras beidzās pēc 3 minūtēm, jo visām kuņģi sakratījās. nemitīgā mīļošanās, bučāšanās, fočēšanās, skraidīšana, krišana, vārtīšanās, sliktās lietiņas, smiešanās, viss bija ļoti jauki, un viss bija ļoti mīļi un man nakts tiešām ļoti patikās. nevar pat aprakstīt, ļoti jautri bija un visādi prikoli un kas tik tur vēk nebija. pēdējās aizgājām gulēt es, Auce, un Linda, jauk, jā. vienīgi gulēt gan bija traki, jo es vienu brīdi gulēju uz zemes, un traki bij, un vislaik kāds man kautkur rāpoja, bet neko, pārdzīvoju. pirms aizmigšanas vel man bija uznākusi lielā runāšana, par ķēniņiem un zirnekļiem pātagā un ko tur vēl, un Auce gribēja pīpēt, bet cīgas bija pie Elvitas dibena un nebūt smuk ņemt un tā. un kautkā mēs apklusām. mēs trīs vienīgās beigās gulējam ārā, pārējās teltī, mazie pimpīši.
rīts bija pavisam dīvains, nedaudz pohains, nu kā jau rīti pēc tāda veida ballītēm. un tā nu mēs aizbraucām.
dažas bija tādas, kā iedomājos, dažas savādākas, bet par to jau nerunāšu. par sevi ar klusēšu. bars ir ļoti jauks un es viņu mīlu un ar to viss ir pateikts, ā, nē, nav, šitas drīz kaut kad jāatkārto, tik labāk bez šņapīša, kaut ko vieglāku, lai dažiem nepaliek sūdīg ap dūšiņ citreiz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru