astalavista, sweet 2010!

tātad, kā jau man raksturīgi, es visu atstāju uz pēdējo brīdi. arī 2010. gada pēdējo bloga ierakstu. bet nu neko.
es nemaz negribu iegrimt sīkumos. varu teikt to, ka decembris personīgi man nepavisam nebija tāds, kādu es biju to iecerējusi. nekādas steigas. gandrīz visu decembri nogulēju pa mājām slimojam. apmēram decembra vidū es izveseļojos, aizgāju uz skolu, nokārtoju visus kontroldarbus, un tad īsi pirms skolas beigām atkal saslimu. gandrīz izveseļojos, beidzot gāju uz skolu saņemt liecību, kura mani pilnībā apmierināja. nu gandrīz, bet ko nu vairs. nosvinēju superjautrus Ziemassvētkus kopā ar Ivonnu, kas uz divām dienām bija pārvākusies pie manis, ja drīkst tā teikt. viss jau būtu super, ja es nesaslimtu atkal. un līdz pat šim brīdim es brīvlaiku pavadu sēžot mājās un ik pa brīdim papļāpājot ar mīļo sienu un tā. labi, nav tik traki. vel pāris dienas, un jau pirmdien es varēšu iet ārā, un tad es centīšos atgūt visu iekavēto. ja ne visu, tad vismaz daļiņu.
ir Vecgada vakars, lai arī cik neticami tas nebūtu. jā, tas tiešām ir neticami. es nespēju saprast, kur pazuda 2010. gads. pag, nē, tā laikam nedrīkst teikt, izklausās, ka es būtu viņu nodzērusi, tā jau nu gan nav, haha. atskatoties atpakaļ uz šo gadu, es saprotu, ka esmu kļuvusi pieaugušāka, tomēr reizē arī trakāka. esmu bijusi gan pārlaimīga, gan ļoti bēdīga. esmu iepazinusi cilvēkus, tie kļuvuši par maniem draugiem, pēc laika atkal izzuduši no tiem, kurus es pieskaitu draugiem un nākuši klāt atkal jauni. ar katru reizi labāki. un varu pat teikt, ka pašlaik man labākus nevajag. varbūt nevaru to teikt pilnā pārliecībā, bet tas lai paliek. ir bijuši gan taureņi vēderā, gan ziloņi. esmu pavadijusi diezgan traku un karstu vasaru, par ko man prieks. negribu neko nožēlot, lai gan tas tik bieži gadās.
jauno, 2011. gadu es gribu iesākt ar labām emocijām, labām domām, un gaišu prātu, lai arī cik salkani tas neizklausītos, haha. arī man, kā jau lielākajai daļai, ir savas apņemšanās, kuras es tiešām centīšos izpildīt.
man tās ir četras, varbūt smieklīgas, bet tas nav svarīgi - 1kārt vēlos mazāk ēst, 2kārt dūmus vilkt tikai ballītēs, 3kārt iztaisnot savu muguriņu un 4kārt vienkārši būt foršs cilvēks. wish me luck, haha
no 2011. es sagaidu daaaaaaaaudz labu emociju, pavisam mazdrusciņ bēdīgu mirkļu, pašus labākos draugus, mieru ģimenē un pašus jautrākos un foršākos piedzīvojumus, lai šis gads par 100% būtu vel labāks, kā iepriekšējais. un es teikšu nevis priekā!, bet RAWRRR! tas tā, lai atšķirtos.
laimīgu jauno gadu visiem jums (:

jau decembris

jā, ir JAU decembris. laiks skrien tik nereāli ātri un tik tiešām - ir decembris. pilnīgi neticās. pasakot vārdu decembris, pirmais, kas iešaujas prātā ir ziemassvētki, otrais - sniegs un trešais - vecā gada beigas un jaunā gada pienākšana. man ir daudz ko teikt. decembris ir traks mēnesis, jo tajā notiek pārāk daudz lietu. jāgatavojas ziemassvētkiem, jāsapērk dāvanas, kārtīgi jāmācās, labi jānoliek gala kontroldarbi, jāsaņem sekmīga liecība, jānosvin ziemassvētki, jāpavada veicas gads un beigu beigās jāsagaida arī jaunais. un tam visam starpā vēl jāēd, jāguļ, jādomā, jāizdzīvo un jādzīvo. dzīvot laikam ir tas sarežģītākais uzdevums. dzīvot, nevis izdzīvot. tas mums ikdienas steigā bieži aizmirstās. lai arī cik stulbi liktos, no vienas puses es ļoti gribu, lai decembris ātrāk paiet. bet visam, protams, ir arī otrā puse, kurā es decembri gribu kārtīgi izbaudīt, labi nosvinēties un pēdējo reizi sabučot un samīļot visus savus draugus 2010. gadā. bet tas tikai brīvlaikā, līdz tam vēl ir jātiek.
esmu nedaudz apslimusi, riebīgs klepus. uz skolu kopā netikšu 4 dienas, kas nozīmē kādus 4 kontroldarbus. un šie 4 kontroldarbi nozīmē to, ka man būs jāskraida pa konsultācijām, bet gan jau. esmu nolēmusi nākošo nedēļu izplānot, citādi es neko nepaspēšu izdarīt un tad varētu sanākt bēdīgi. bet nekas nebūs bēdīgi, jo man ir apņemšanās, haha.
es ceru uz superīgu jaunā gada sagaidīšanu. ar visiem foršākajiem sev apkārt, tas ir pats galvenais. pārējam vairs nav tik liela nozīme. okei, nemuļķošu sevi pavisam, kaut kāda nozīme jau tomēr ir. bet domu sapratāt. gribēju jau teikt, ka jaunais gads labi jāizplāno, tomēr atcerējos, ka spontānās idejas ir tās labākās :)
runājot par šodienu un šo brīdi, es pašlaik sēžu satuntulējusies, dzeru tēju un klausos muse. tik čillīgi. vispār šodien biju uz Laura Reinika koncertu, lai arī cik daudzi cilvēki domātu, ka tā ir pilnīgākā huiņa, man ļoti patika. varēju dziedāt līdzi gandrīz visām dziesmām, jo kādreiz man viņš traki patika.
vakar bija tiiiiiiik jauka diena. ar elīzu un ievu bijām pie ivonnas. jā, arī es, slimiķīts. un es tiešām mīlu tās meitenes, un es saprotu, ka beidzot esmu starp īstajiem cilvēkiem. + vel superinteresantā saruna ar elīzu atpakaļceļā. tik interesanti uzzināt visu no otras puses, o jā.
vēl man bija miiiiiiilzīgs prieks par to, ka ivonna bija tik laimīga, viņai ļoti patika dāvanas, nemaz nerunājot par manis pierakstīto kladīti. tiešām prieks. es mīlu savus draugus. nevaru sagaidīt trešdienu, kad beidzot tikšu uz skolu. pilnīgi vienalga par mācībām. šitā sēžot mājās es saprotu, cik forši tomēr ir iet uz skolu, kurā ir lielākā daļa man mīļo cilvēciņu.
galīgi nostaļģisks vakars. pie dupša, ka es pat īsti nezinu, ko nozīmē `nostaļģisks`. tas vārds baigi smuki un gudri skan, hehe.
čillaut, mazafakāzz! iks ou iks ou