jā, ir JAU decembris. laiks skrien tik nereāli ātri un tik tiešām - ir decembris. pilnīgi neticās. pasakot vārdu decembris, pirmais, kas iešaujas prātā ir ziemassvētki, otrais - sniegs un trešais - vecā gada beigas un jaunā gada pienākšana. man ir daudz ko teikt. decembris ir traks mēnesis, jo tajā notiek pārāk daudz lietu. jāgatavojas ziemassvētkiem, jāsapērk dāvanas, kārtīgi jāmācās, labi jānoliek gala kontroldarbi, jāsaņem sekmīga liecība, jānosvin ziemassvētki, jāpavada veicas gads un beigu beigās jāsagaida arī jaunais. un tam visam starpā vēl jāēd, jāguļ, jādomā, jāizdzīvo un jādzīvo. dzīvot laikam ir tas sarežģītākais uzdevums. dzīvot, nevis izdzīvot. tas mums ikdienas steigā bieži aizmirstās. lai arī cik stulbi liktos, no vienas puses es ļoti gribu, lai decembris ātrāk paiet. bet visam, protams, ir arī otrā puse, kurā es decembri gribu kārtīgi izbaudīt, labi nosvinēties un pēdējo reizi sabučot un samīļot visus savus draugus 2010. gadā. bet tas tikai brīvlaikā, līdz tam vēl ir jātiek.
esmu nedaudz apslimusi, riebīgs klepus. uz skolu kopā netikšu 4 dienas, kas nozīmē kādus 4 kontroldarbus. un šie 4 kontroldarbi nozīmē to, ka man būs jāskraida pa konsultācijām, bet gan jau. esmu nolēmusi nākošo nedēļu izplānot, citādi es neko nepaspēšu izdarīt un tad varētu sanākt bēdīgi. bet nekas nebūs bēdīgi, jo man ir apņemšanās, haha.
es ceru uz superīgu jaunā gada sagaidīšanu. ar visiem foršākajiem sev apkārt, tas ir pats galvenais. pārējam vairs nav tik liela nozīme. okei, nemuļķošu sevi pavisam, kaut kāda nozīme jau tomēr ir. bet domu sapratāt. gribēju jau teikt, ka jaunais gads labi jāizplāno, tomēr atcerējos, ka spontānās idejas ir tās labākās :)
runājot par šodienu un šo brīdi, es pašlaik sēžu satuntulējusies, dzeru tēju un klausos muse. tik čillīgi. vispār šodien biju uz Laura Reinika koncertu, lai arī cik daudzi cilvēki domātu, ka tā ir pilnīgākā huiņa, man ļoti patika. varēju dziedāt līdzi gandrīz visām dziesmām, jo kādreiz man viņš traki patika.
vakar bija tiiiiiiik jauka diena. ar elīzu un ievu bijām pie ivonnas. jā, arī es, slimiķīts. un es tiešām mīlu tās meitenes, un es saprotu, ka beidzot esmu starp īstajiem cilvēkiem. + vel superinteresantā saruna ar elīzu atpakaļceļā. tik interesanti uzzināt visu no otras puses, o jā.
vēl man bija miiiiiiilzīgs prieks par to, ka ivonna bija tik laimīga, viņai ļoti patika dāvanas, nemaz nerunājot par manis pierakstīto kladīti. tiešām prieks. es mīlu savus draugus. nevaru sagaidīt trešdienu, kad beidzot tikšu uz skolu. pilnīgi vienalga par mācībām. šitā sēžot mājās es saprotu, cik forši tomēr ir iet uz skolu, kurā ir lielākā daļa man mīļo cilvēciņu.
galīgi nostaļģisks vakars. pie dupša, ka es pat īsti nezinu, ko nozīmē `nostaļģisks`. tas vārds baigi smuki un gudri skan, hehe.
čillaut, mazafakāzz! iks ou iks ou
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru