viss notiek baigi ātri un re kā, man uzleca baigā iedvesmiņa kaut ko ātri uzbombīt. jā, es dīvaini rakstu, takā čukčiņš.
domāju par atmiņām, un to, kā cilvēki atcerās lietas, ko atcerēties nemaz nevēlas, citiem sakot, ka tas jau sen ir aizmirsts un par to vairs nav jādomā, kaut arī tieši brīdī, kad viņi to saka, atkal atcerās lietu, kas it kā ir aizmirsta. pavisam nesakārtotas domiņas, bet nemāku labāk paskaidrot. cilvēki mūžīgi slēpjas aiz tā, ka tas jau sen aizmirsts, kaut arī visu laiku grauž. graužās dziļāk un dziļāk, kā tārpiņš un tad tu viņam nokod galvu un tad viņam sāp un sāk sāpēt arī tev, wahahahhahaha, nu gan salīdzinājums.
ārā ir ļooooooooooti auksts, nu tā tiešām - ļoti, ļoti. no rītiem uz skolu jāiet kā pingvīnam - satuntulējies un stīvs.
es pašlaik dzeru tēju, jo mani joprojām moka klepus, bet es viņu cenšos dzīt prom. slimot nav labi un tā, nu jā, lōģiski.
arlabunakti, šis bij viens ašais pirms miega...
...saskati divdomību?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru