ak šausmas. es neesmu neko rakstijusi kopš pixel party, tas nozīmē - 2 mēnešus. ir notikušas tik ļoti daudz lietas, ka es noteikti nespētu to visu te sīkumos pastāstīt. es ceru, ka kāds vispār lasa. bet nu labi - runāsim par lietu.
ja pareizi atceros, tad vasara beidzās ļoti labi. laikam. ar atmiņu man tik tiešām nav labi. no visa skolas laika ir pagājis jau viens ar pusi menēsis, un laiks ļoooti ātri skrien. skolā vairākas reizes viss paspējis mainīties par 360 grādiem. es nespēju iedomāties, kas varētu notikt vel septiņos ar pusi mēnešos, bail paliek. bet, ja precīzāk, tad nu tā - esmu paspējusi sastrīdēties un vairs nekontaktēties ar cilvēku, ar kuru pavadīju gandrīz visu vasaru. strīdi ir stulba lieta, bet es nezinu, varbūt tā pat ir labāk. vairs nezinu, kuri cilvēki ir mani draugi, kuri paziņas, kurus es vispār nepazīstu un kuri ir tie, kas tikai uzdodas par maniem draugiem. dažreiz pat negribas domāt, ko citi dara un runā man aiz muguras, tāpēc vienkārši jācenšas par to nedomāt. pašlaik man ir tikai 2 vai 3 cilvēki, kuriem varu stāstīt gandrīz visu. redzat, pat tiem es nevaru pastāstīt pilnīgi visu. man trūkst šāda cilvēka, bet gan jau ar laiku.
skola kopumā ir viens liels murgs. nerunāju par mācībām, bet par cilvēkiem. attiecībām un attieksmi. dažreiz tas ir neizturami. es nemāku paskaidrot, ko ar to domāju, bet vismaz centos. protams, man ir liels prieks par 5dienu, kad pēc stundām pavadījām tiešām labu laiciņu ar foršākajiem klasesbiedriem, es ceru, ka tā tas pagaidām arī paliks. 5diena vispār biju superīga, neskaitot monsterparku. bet tas jau ir cits stāsts.
ieraksts ir ļoti samocīts. nedrīkstu vairs sev ļaut rakstīt blogu vienreiz divos mēnešos, jo tad es vairs vispār nemāku neko pastāstīt. man salst pirksti. un vienmēr, kad rakstu, ieraksti nesanāk pozitīvi. ciao
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru