es atkal neesmu rakstijusi, atvainojos. nu ja kāds vispār lasa. vasara skrien, skrien, bet es neko īpašu nedaru. tomēr viss ir forši arī tā, jo vasarā ir forši, un forši vienmēr ir vasarā, hihi.
es biju uz Sekss un lielpilsēta 2 ar Kristīni, filma super, man patika. vel plānos ir satikt Ivonnu, vēlāk arī Anniju un Lindu Bunkši, akjēēē. 13.jūlija it kā esmu izlēmusi braukt uz D-pili, jo Grieta nevar nomierināties, hahā. bet līdz tam es gribu paspēt aizbraukt arī uz Liepupi, it kā tik daudz kas jāpaspēj, bet nejūtu nekādu steigu, vai kaut ko tamlīdzīgu, viss notiek čilliņā, man patīk.
un turat īkšūs, kaut manai mazajai Ivonnai 10.jūlijā nebūtu jādodas uz kempingu, jo mums taču jābūt putu ballītē Vecrīgā, jā!!!
vakar vakarā bija tik jauki. es sarakstijos ar daudziem cilvēkiem, visiem bija labs garastāvoklis, un man tas bija perfekts, un es paīstam izbaudiju vasaras vakaru! mmmmmm.
vispār dzīve ir brīnišķīga, un man pilnīgi nospļauties, ka tā nav !!!!!!!!!!!!!
es jūs mīlu, es visus mīlu, kaut vai ar mazmazītiņu sirds daļiņu, jā, arī ģeogrāfijas skolotāju Ģirtu un sētnieci, kas ziemas laikā manā ielā novāc sniegu ;** happy
trešdiena, 2010. gada 30. jūnijs
ceturtdiena, 2010. gada 24. jūnijs
arī jāņi tikko pagāja
pēdējās dienas pagājušas salīdzinoši ātri. esmu paspējusi gan vienkārši sēdēt mājās pie datora nedarot neko lietderīgu, gan pabūt pusē no iespējamajiem veikaliem, un nopirkt tikai to, kas pēc minūtes nonāk man vēderā. esmu paspējusi izlasīt grāmatu vienas dienas laikā, nu bija interesanta, kārtējā grāmata, no kuras es nespēju atrauties ilgāk par 10 minūtēm (Spēle ar uguni). vēl izdomāju, ka man obligāti vajag melnās tenisčībiņas, un dabūšu viņas, kaut vai atkal jāstaigā pa veikaliem, vai sliktākajā gadijumā būs jāgaida, kamēr tās atceļos no Anglijas.
un pats galvenais, ko esmu izdarijusi pa šo laiku - nosvinējusi līgo un jāņus! nu takā divi vienā, jo jāņi tomēr bija šodien, un šaubos, vai mājās sēdēšana, visu dienu pidžamā, ir svinēšana. bet no otras puses es taču svinēju naktī, un tie jau bija jāņi, bet kāda tam vispār nozīme! fakts ir tāds, ka jā, es svinēju, un diezgan jauki. izdzēru divus aliņus sēžot ar mammu un viņas draudzenēm pie mājas, pagalmā. pēctam pierunāju Katarinu nākt mums līdzi uz krastmalu. nu drīzāk braukt. sākumā viņa nepiekrita, un man bija nedaudz skumji, bet domāju, ka tāpat braukšu ar viņām, nu alkohols darija savu. bet beigās viņa tomēr piekrita, sataisijās, un tad mēs braucām. arī visas mammas draudzenes un pati mamma bija vieglā reibonītī, un viņām nāca ārā visādi jociņi. vienīgā pie pilna prāta bija Katarina, heh. mamma mums krastamalā nopirka fizziņu, izdzērām, un tad gājām dejot. sākumā bijām pūļa vidū, tomēr kaut kā beigās atradāmies jau pie pašas skatuves. dziesmas bija foršas, visu laiku varēja dejot. sākumā, kā jau vienmēr tādos pasākumos, piesējās visādi dīvaini puiši, tomēr drīz vien viņi atrada jaunus upurus, un mēs varējām dejot neviena netraucētas. par sekām es nemaz runāt nergibu, šodien knapi staigāju dēļ tā, ka man ļoti sāp kāju muskuļi, bet tas ir pozitīvi.
dejojām kādu sundu vai vairāk, pēctam staigājām šurpu turpu gar krastmalu, kamēr mamma ar draudzenēm vel negribēja iet prom. vispār brīnijos, ka tur bija tik nenormāli daudz cilvēku! negaidiju, ka tik daudziem nebija citas vietas, kur svinēt jāņus. un cilvēki arī bija ļoti atšķirīgi - no maziem bērniem ratiņos, līdz vecām večiņām un bomžiem, kas manāmi centušies izskatīties uzpucēti, smieklīgi.
atpakaļ gājām ar kājām, un tas likās tik nereāli, ka pārejot pāri visam tiltam, joprojām diezgan labi varēja dzirdēt krastmalas mūziku. liels prieks, ka gājām, nevis braucām, tāda jauka noskaņa bija. mājās atnākot uzreiz gulēt negāju. es vispār neateros, cikos iekāpu gultā. laikam kaut kur ap četriem.
kopumā pēdējās dienas ir vienkāršas, tomēr nesliktas. cilvēki brīžiem jauki, brīžiem dīvaini, bet kopumā diezgan pozitīvi, ja neskaita to, ka pēc līgo tomēr viss ir diezgan izmiris. ak šie dzērāji, hihi.
un labāk nemaz nedomāsim par to, ka dienas atkal kļūs īsākas un naktis garas un tumšas, bet vienkārši izbaudam vasaru uz visiem 100, kā saka - lai prieks atcerēties, bet kauns stāstīt! (:
un pats galvenais, ko esmu izdarijusi pa šo laiku - nosvinējusi līgo un jāņus! nu takā divi vienā, jo jāņi tomēr bija šodien, un šaubos, vai mājās sēdēšana, visu dienu pidžamā, ir svinēšana. bet no otras puses es taču svinēju naktī, un tie jau bija jāņi, bet kāda tam vispār nozīme! fakts ir tāds, ka jā, es svinēju, un diezgan jauki. izdzēru divus aliņus sēžot ar mammu un viņas draudzenēm pie mājas, pagalmā. pēctam pierunāju Katarinu nākt mums līdzi uz krastmalu. nu drīzāk braukt. sākumā viņa nepiekrita, un man bija nedaudz skumji, bet domāju, ka tāpat braukšu ar viņām, nu alkohols darija savu. bet beigās viņa tomēr piekrita, sataisijās, un tad mēs braucām. arī visas mammas draudzenes un pati mamma bija vieglā reibonītī, un viņām nāca ārā visādi jociņi. vienīgā pie pilna prāta bija Katarina, heh. mamma mums krastamalā nopirka fizziņu, izdzērām, un tad gājām dejot. sākumā bijām pūļa vidū, tomēr kaut kā beigās atradāmies jau pie pašas skatuves. dziesmas bija foršas, visu laiku varēja dejot. sākumā, kā jau vienmēr tādos pasākumos, piesējās visādi dīvaini puiši, tomēr drīz vien viņi atrada jaunus upurus, un mēs varējām dejot neviena netraucētas. par sekām es nemaz runāt nergibu, šodien knapi staigāju dēļ tā, ka man ļoti sāp kāju muskuļi, bet tas ir pozitīvi.
dejojām kādu sundu vai vairāk, pēctam staigājām šurpu turpu gar krastmalu, kamēr mamma ar draudzenēm vel negribēja iet prom. vispār brīnijos, ka tur bija tik nenormāli daudz cilvēku! negaidiju, ka tik daudziem nebija citas vietas, kur svinēt jāņus. un cilvēki arī bija ļoti atšķirīgi - no maziem bērniem ratiņos, līdz vecām večiņām un bomžiem, kas manāmi centušies izskatīties uzpucēti, smieklīgi.
atpakaļ gājām ar kājām, un tas likās tik nereāli, ka pārejot pāri visam tiltam, joprojām diezgan labi varēja dzirdēt krastmalas mūziku. liels prieks, ka gājām, nevis braucām, tāda jauka noskaņa bija. mājās atnākot uzreiz gulēt negāju. es vispār neateros, cikos iekāpu gultā. laikam kaut kur ap četriem.
kopumā pēdējās dienas ir vienkāršas, tomēr nesliktas. cilvēki brīžiem jauki, brīžiem dīvaini, bet kopumā diezgan pozitīvi, ja neskaita to, ka pēc līgo tomēr viss ir diezgan izmiris. ak šie dzērāji, hihi.
un labāk nemaz nedomāsim par to, ka dienas atkal kļūs īsākas un naktis garas un tumšas, bet vienkārši izbaudam vasaru uz visiem 100, kā saka - lai prieks atcerēties, bet kauns stāstīt! (:
pirmdiena, 2010. gada 21. jūnijs
vel viena
izlasot iepriekšējo ziņu, sapratu, ka man vel daudz jāmācās, lai prastu skaisti izteikties. daudz nesmuku teikumu, daudz neskaidru domu. bet es pati spēju sevi kritizēt. un galu galā, esmu tikai iesācēja šajā jomā. :D es maz rakstu. pavisam senos rakstos dažādās dienasgrāmatās varētu pasmieties par to, ka komats ir aiz katra otrā vārda, vai arī tādu nav vispār. domas par to, kurš man patīk labāk, pēterītis vai jānītis, un dažādas idejas mīlestības vēstuļu rakstīšanai valentīna dienā (neliels ieskats 4. klasē)
man nepatīk uzrakstīto pārlasīt vel piecas reizes un labot nesmukās lietas, jo tad pašai vairs nebūs interesanti lasīt. vienmēr ir aizraujoši vērot savas kļūdas, un redzēt, kā pilnveidojies.
turam rajoooon !
man nepatīk uzrakstīto pārlasīt vel piecas reizes un labot nesmukās lietas, jo tad pašai vairs nebūs interesanti lasīt. vienmēr ir aizraujoši vērot savas kļūdas, un redzēt, kā pilnveidojies.
turam rajoooon !
svētdiena, 2010. gada 20. jūnijs
piecas minūtes pāri pus divpadsmitiem
tagad ir labi. es jūtos labi. dzīve ir laba. jā, tiktiešām ir labi.
pa dienu man bija ļoti, ļoti depresīvs garīgais, man riebās visi un visur, izņēmumi bija ļoti maz. likās, ka pasaule spiežās man virsū no visām pusēm, vēloties mani sašķaidīt gabalu gabaliņos, šis teikums tā, lai nedaudz pārspīlētu, bet vienalga, visi mani nokaitināja, tas bija riebīgi, es nezināju kur likties, un gribēju tikai ātrāk vakaru, lai varētu iet gulēt. bet tieši uz vakara pusi garastāvoklis uzlabojās, par ko man prieks. viss sāka rādīties labākās krāsās. skumji gan ir tas, ka mani tik ļoti spēj iepriecināt nauda. bet no otras puses, mani iepriecinās grāmata, web kamera un vel šādi tādi sīkumi, ko es par šo naudu nopirkšu, un ja domā no šāda skata punkta, tad nemaz neliekas tik slikti. :)
rīt no rīta es aizņemšos no Katarinas fotoaparātu, pēctam vel pachillošu pa mājām, uzstaisīšu kādas es-fočēju-pati-sevi bildes un tad braukšu uz centru, pie Laimas pulksteņa tikties ar Grietu.
mēs iesim uz Mad House. nekad neesmu tur bijusi. cik sapratu tas ir tāds kā klubs/restorāns. cenas gan tur ļoti `piemīlīgas`, bet interjēra bildes mani bez maz vai sauc uz turieni. gan jau pa 4ls kaut ko nopirkt varēs. un fočēt cerams arī tur var. pēc rītdienas, tas ir, otrdien, Grieta jau brauc uz laukiem, bet es braukšu pirkt man tik ļoti vajadzīgās lietas, jā.
es pati nesaprotu, kāpēc tādiem cilvēkiem, kā man, tik ļoti uznāk drūms garastāvoklis. es gribētu, lai man nekad nebūtu bēdīgi, man vienmēr būtu labi, es visiem patiktu. bet diemžēl, kad pašam uznāk "melnie", tad to paveikt ir neiespējami, žēl, ka tā. bet tomēr es vienmēr apņemos būt jauks cilvēks, un katru reizi pienāk brīdis, kad es aizmirstu savu apņemšanos, esmu nikna, tad man atkal kļūst labi, un tā tas iet uz riņķi vien. varbūt kādreiz šis riņķis beigs griezties, bet lai nekad tas neapstātos uz sliktā, lai tas apstājas uz labā, foršā, superjaukā, un es būtu laimīgs cilvēks. dziļa doma haha
un pēdējais, ko es gribēju pateikt. tas gan joprojām ir par dzīvi, cilvēkiem, un to garastāvokļiem, bet šoreiz vel vispārīgāk. vel viena lieta, kas skumdina mani pat tad, kad pašas iekšējā sajūta itkā ir laba - skumst apkārtējie cilvēki - visi mani mīļie, paziņas, vai pat kāda maza meitene, tur, manas ielas galā, vai kaķis, kam aizmirsts nolikt vakara siltā piena bļodiņu, vai kāds miljonārs, kurš jūtas pavisam vientuļš ar savām pelēkajām banknotēm sēžot pie TV. jebkura skumjas padara pasauli pelēkāku, skumjas bieži ir lipīgas, un tā mēs visi pārklājamies ar šo pelēko un spiedīgo masu skumju, tāpēc nevajag skumt. it īpaši par sīkumiem, jo bieži vien šie sīkumi izvēršas par lielām problēmām, kas sāk ietvert priecīgos cilvēkos, un viņi arī kļūst skumji, un atkal ir manāma bezgalīgā riņķošana. gluži kā zemeslode, tā vislaik griežas ap savu asi, reizē griežoties ap sauli. tā arī ar cilvēkiem - tie griežas ap savām problēmām reizē griežoties arī ap visas pasaules notikumiem.
es nezinu, ko ar šo gribēju pateikt, bet tas viss nāca no sirds
veiksmi tev šajā bezgalīgajā riņķošanā, pieskati, lai neapreibst galva, jo tad kontrolēt visu būs vel sarežģītāk!
pa dienu man bija ļoti, ļoti depresīvs garīgais, man riebās visi un visur, izņēmumi bija ļoti maz. likās, ka pasaule spiežās man virsū no visām pusēm, vēloties mani sašķaidīt gabalu gabaliņos, šis teikums tā, lai nedaudz pārspīlētu, bet vienalga, visi mani nokaitināja, tas bija riebīgi, es nezināju kur likties, un gribēju tikai ātrāk vakaru, lai varētu iet gulēt. bet tieši uz vakara pusi garastāvoklis uzlabojās, par ko man prieks. viss sāka rādīties labākās krāsās. skumji gan ir tas, ka mani tik ļoti spēj iepriecināt nauda. bet no otras puses, mani iepriecinās grāmata, web kamera un vel šādi tādi sīkumi, ko es par šo naudu nopirkšu, un ja domā no šāda skata punkta, tad nemaz neliekas tik slikti. :)
rīt no rīta es aizņemšos no Katarinas fotoaparātu, pēctam vel pachillošu pa mājām, uzstaisīšu kādas es-fočēju-pati-sevi bildes un tad braukšu uz centru, pie Laimas pulksteņa tikties ar Grietu.
mēs iesim uz Mad House. nekad neesmu tur bijusi. cik sapratu tas ir tāds kā klubs/restorāns. cenas gan tur ļoti `piemīlīgas`, bet interjēra bildes mani bez maz vai sauc uz turieni. gan jau pa 4ls kaut ko nopirkt varēs. un fočēt cerams arī tur var. pēc rītdienas, tas ir, otrdien, Grieta jau brauc uz laukiem, bet es braukšu pirkt man tik ļoti vajadzīgās lietas, jā.
es pati nesaprotu, kāpēc tādiem cilvēkiem, kā man, tik ļoti uznāk drūms garastāvoklis. es gribētu, lai man nekad nebūtu bēdīgi, man vienmēr būtu labi, es visiem patiktu. bet diemžēl, kad pašam uznāk "melnie", tad to paveikt ir neiespējami, žēl, ka tā. bet tomēr es vienmēr apņemos būt jauks cilvēks, un katru reizi pienāk brīdis, kad es aizmirstu savu apņemšanos, esmu nikna, tad man atkal kļūst labi, un tā tas iet uz riņķi vien. varbūt kādreiz šis riņķis beigs griezties, bet lai nekad tas neapstātos uz sliktā, lai tas apstājas uz labā, foršā, superjaukā, un es būtu laimīgs cilvēks. dziļa doma haha
un pēdējais, ko es gribēju pateikt. tas gan joprojām ir par dzīvi, cilvēkiem, un to garastāvokļiem, bet šoreiz vel vispārīgāk. vel viena lieta, kas skumdina mani pat tad, kad pašas iekšējā sajūta itkā ir laba - skumst apkārtējie cilvēki - visi mani mīļie, paziņas, vai pat kāda maza meitene, tur, manas ielas galā, vai kaķis, kam aizmirsts nolikt vakara siltā piena bļodiņu, vai kāds miljonārs, kurš jūtas pavisam vientuļš ar savām pelēkajām banknotēm sēžot pie TV. jebkura skumjas padara pasauli pelēkāku, skumjas bieži ir lipīgas, un tā mēs visi pārklājamies ar šo pelēko un spiedīgo masu skumju, tāpēc nevajag skumt. it īpaši par sīkumiem, jo bieži vien šie sīkumi izvēršas par lielām problēmām, kas sāk ietvert priecīgos cilvēkos, un viņi arī kļūst skumji, un atkal ir manāma bezgalīgā riņķošana. gluži kā zemeslode, tā vislaik griežas ap savu asi, reizē griežoties ap sauli. tā arī ar cilvēkiem - tie griežas ap savām problēmām reizē griežoties arī ap visas pasaules notikumiem.
es nezinu, ko ar šo gribēju pateikt, bet tas viss nāca no sirds
veiksmi tev šajā bezgalīgajā riņķošanā, pieskati, lai neapreibst galva, jo tad kontrolēt visu būs vel sarežģītāk!
laikam virsū nāk gudrās domas
man gribas tēlot gudro, atkal, haha. man tas sanāk diezgan slikti, bet nu, mēģināts nav zaudēts.
es tikai tikko pamanīju, ka te var mainīt arī teksta krāsas un viskautko tamlīdzīgu, jā, tas saucās, es esmu gudra.
šodiena ir tik jocīga. vakar es aizgāju gulēt pēc 3:00 un šodien gulēju apmēram līdz tādam pašam laikam, tikai dienā, protams. man nepatīk tik ilga gulēšana. es nesen nonācu pie secinājuma, ka es parasti noguļu tik ilgi ne jau tāpēc, ka man ļoti nāktu miegs, bet gan tāpēc, ka man vienkārši ir slinkums piespiest sevi celties, esmu dīvaina, ļoti.
šodien sēdēšu mājās, 1kārt tāpēc, ka tik vēlu pamodos, 2kārt tāpēc, ka ārā atkal ir tik drūms laiks un 3kārt tāpēc, ka neviens tāpat netaisās kaut ko pasākt. šodien tikai es, skype, un mūzika, pagaidām gan tikai eiropas hīti, bet gan jau vēlāk būs garastāvoklis klausīties arī mīļo latvijas radio.
es gribu tik daudz ko uzrakstīt, bet kad ķeros pie rakstīšanas, visu aizmirstu, un tāpēc man viss sanāk vienā putrā. vispirms raksta par grūto dzīvi un laikaapstākļiem, nākošajā teikumā jau tiek apspriests, kāds automašīnas modelis piemērots braukāšanai pa lauku ceļiem, kaitinoši.
jāņi ļoti strauji tuvojās, bet es neesmu izdomājusi, ko darīt. jāņi mani nemaz nesaista, bet visi parasti par viņiem ir baigākajā starā. mani laikam tie nesaista vienkārši tāpēc, ka nekad tie nav bijuši forši. sēdēšana ar mammu un viņas draudzenēm pagalmā, wooooouw. es šogad gribu svinēt ar draugiem, kaut kur, vienalga kur, bet es pat nevaru iedomāties, kāda būs mammas reakcija, ja es viņai to pateikšu, ahhh. :[
wish right noooow, a wish, a wish right now. (h)
labi, ieslēdzam pozitīvo domāšanu, šī būs tikai tāda parasta mājās sēdēšana pašai ar sevi, tādas dienas ir tikai 1/3 vasaras, tikai, haha, smiekli. es taču esmu stulba, BAUDĪT vasaru vajag, lai arī kāda tā būtu, un vispār tā ir salīdzinoši laba, man domas mainās ik pēc minūtes, kaitinoši.
es tikai tikko pamanīju, ka te var mainīt arī teksta krāsas un viskautko tamlīdzīgu, jā, tas saucās, es esmu gudra.
šodiena ir tik jocīga. vakar es aizgāju gulēt pēc 3:00 un šodien gulēju apmēram līdz tādam pašam laikam, tikai dienā, protams. man nepatīk tik ilga gulēšana. es nesen nonācu pie secinājuma, ka es parasti noguļu tik ilgi ne jau tāpēc, ka man ļoti nāktu miegs, bet gan tāpēc, ka man vienkārši ir slinkums piespiest sevi celties, esmu dīvaina, ļoti.
šodien sēdēšu mājās, 1kārt tāpēc, ka tik vēlu pamodos, 2kārt tāpēc, ka ārā atkal ir tik drūms laiks un 3kārt tāpēc, ka neviens tāpat netaisās kaut ko pasākt. šodien tikai es, skype, un mūzika, pagaidām gan tikai eiropas hīti, bet gan jau vēlāk būs garastāvoklis klausīties arī mīļo latvijas radio.
es gribu tik daudz ko uzrakstīt, bet kad ķeros pie rakstīšanas, visu aizmirstu, un tāpēc man viss sanāk vienā putrā. vispirms raksta par grūto dzīvi un laikaapstākļiem, nākošajā teikumā jau tiek apspriests, kāds automašīnas modelis piemērots braukāšanai pa lauku ceļiem, kaitinoši.
jāņi ļoti strauji tuvojās, bet es neesmu izdomājusi, ko darīt. jāņi mani nemaz nesaista, bet visi parasti par viņiem ir baigākajā starā. mani laikam tie nesaista vienkārši tāpēc, ka nekad tie nav bijuši forši. sēdēšana ar mammu un viņas draudzenēm pagalmā, wooooouw. es šogad gribu svinēt ar draugiem, kaut kur, vienalga kur, bet es pat nevaru iedomāties, kāda būs mammas reakcija, ja es viņai to pateikšu, ahhh. :[
wish right noooow, a wish, a wish right now. (h)
labi, ieslēdzam pozitīvo domāšanu, šī būs tikai tāda parasta mājās sēdēšana pašai ar sevi, tādas dienas ir tikai 1/3 vasaras, tikai, haha, smiekli. es taču esmu stulba, BAUDĪT vasaru vajag, lai arī kāda tā būtu, un vispār tā ir salīdzinoši laba, man domas mainās ik pēc minūtes, kaitinoši.
labāks virsraksts
šis vakars tomēr izvērtās ļoti jauks. tagad tāds īsais ierakstiņš. mēs ar aneti, skaipā kopā, un klausamies latviešu radio. mamma vel nav mājās, un es, kad skan pa īstam ļoti forša dziesma, uzgriežu skaļi jo skaļi un lēkāju pa istabu. pozitīvi!
augustā mums ar aneti būs balliiiiteeeee!
ooooooo otra puse sāka dziedātt (mm)
augustā mums ar aneti būs balliiiiteeeee!
ooooooo otra puse sāka dziedātt (mm)
sestdiena, 2010. gada 19. jūnijs
numur trīs un ir diezgan labi
esmu mājās. šodien neko īpašu nemaz nedariju, vispirms pilnīgi bez kosmētikas [tas ir reti] aizgāju uz veikalu, nopirku sunim paēst, pēctam aizgāju pāri ielai uz pretējo veikalu, nopirku koliņu [nu bet protams, atkal bez laimīgā korķīša] un čupačupu. ātrā solī gāju pie Grietas, jo negribējās satikt kādu pazīstamo.
pie Grietas gandrīz visu laiku nosēdējām pie datora. noskatijāmies sesto zāģi, akdievs, cik asiņaini, hahā. pēctam vel pasmējāmies par viņas dz/d video, vēlāk pārvācāmies uz viņas istabu, un aizsūtijām Annijas `Kārliii, buča` pašam Kārlim. nu tas ir mazs fragments no video. tik smieklīgi, jau sen to gribējām izdarīt. pēctam es sāku nedaudz muļķoties, nu mēs sākām.
nu kopumā bija laba diena, vismaz nesēdēju mājās! šodien nekādas īpašās domas nav. mamma mājās būs vēlu, es uzslēgšu muuuuuzikuuuuu! (sun)
pie Grietas gandrīz visu laiku nosēdējām pie datora. noskatijāmies sesto zāģi, akdievs, cik asiņaini, hahā. pēctam vel pasmējāmies par viņas dz/d video, vēlāk pārvācāmies uz viņas istabu, un aizsūtijām Annijas `Kārliii, buča` pašam Kārlim. nu tas ir mazs fragments no video. tik smieklīgi, jau sen to gribējām izdarīt. pēctam es sāku nedaudz muļķoties, nu mēs sākām.
nu kopumā bija laba diena, vismaz nesēdēju mājās! šodien nekādas īpašās domas nav. mamma mājās būs vēlu, es uzslēgšu muuuuuzikuuuuu! (sun)
Abonēt:
Ziņas (Atom)