uzdzīvojam

man pēc mazāk kā stundas ir jau jābūt ārā no mājas, bet man tieši tagad ir iedvesma uzrakstīt blogu. tas nekas, ka man vel jātīra istaba, jāmazgā trauki, jāiet dušā un pēctam jāžāvē mati un vel dažādi sīkumi, gan jau paspēšu.
pašlaik man skan the kooks dziesmu akustiskās versijas, un viņas ir vel jaukākas par orģinālajām dziesmām, jā.
vakar bija patiešām ļoti laba diena, kopš brauciena uz Kuldīgu. satikos ar savām mīļajām meitenēm, kuras šovasar pat vel nebiju satikusi - Anniju Pētersoni, Aneti, Ivonnu un Anniju Mucenieci. bijām jūrmalā, prieks, ka ar laiku bija paveicies. vairākas reizes izstaigājām Jomas ielu, pabijām dzintaros pie koncertzāles, kur izārdījāmies strūklakā, un bijām cauri slapjas, nu īpaši mēs ar Ivonnu. tur satikām arī vel šādus tādus cilvēkus. pēctam gājām staigāt pa jūras piekrasti, līdz Annija ar Ivonnu atkal izdomāja iet peldēt. pa to laiku mums ar Aneti piesējās daži iedzēruši jaunieši, viņi sāka man dziedāt `mana maziņā` un nepārtraukti piesējās maniem pilošajiem šortiem, haha.
kad mazās izlīda no ūdens, vel kādu laiku sēdējām un pļāpājām par visādām tēmām, tas arī bija ļoti jauki.
pašā vakarā satiku Grietu, kas beidzot ieradās Rīgā. apstaigājām pāris kvartālus.
ļoti forši vienā dienā izdarīt tik daudz jauku lietu. vienīgi pašā vakarā pieejot pie pc es jutos galīgi atpalikusi, un neko nesapratu. cilvēki, kāpēc, kad nevajag, jūs esat tik aši, bet kad es mirstu no garlaicības, ir kluss kā kapos?
labi, man laikam tomēr jākārto istaba, bučas

Kuldīga un tamlīdzīgi

es ļoti sen,sen neesmu neko rakstijusi, nu pilnīgs ārprātiņš. bet nu līdz 20.datumam jau īstenībā nekas ļoti, ļoti īpašs nav noticis, es pat neatceros, ko tieši dariju. atceros vien to, ka meklēju kleitu, beigās atradu, un man viņa vairs nepatika. meklēju drēbes, nekas man nepatika. un satikos ar (jā, es uzskaitīšu visus vārdos, lai pašai kādreiz neaizmirstās) Williamu, Valteru, Martinu, Jansonu, Madaru un Evu. tā bija nedaudz dīvaina diena, jo puikas bija sviestā sagājuši, bet beigas man ļoti patika - laistīšanās ar ūdeni pie Williama, biju cauri slapja, bet tas bija traki kūl.
un tagad par pašu galveno - Kuldīga. yeeees, bars beidzot satikās!!! tas ir tik čoooooin (riktīgi pielipa vārdiņš). ar Vinetu kopā iebraucām Kuldīgas autenē, mūs mazās sagaidija ar spiedzieniem, ļoti jauki. samīļojāmies, gājām uz kkādu čuhņu pīpēt, tas gan vairs nav tik jauki. nekad nebiju domājusi, ka mēs pirmo satikšanu pavadīsim dzerot un pīpējot, bet nu tāda jau ir tā jaunatne.
tālāk aizgājām pie Paulas, vazājāmies pa pilsētu, saucām Čalkovu, tas lohs nenāca, gājām pirkt šņapīt, dabūjām vienu čoinu veci, kas mums nopirka, vienīgi savāca sev kautkādu trīnīti, nu neko. (pēctam satikām viņu vēlreiz, prasija, vai neesam dzērušas)
atkal vazājāmies apkārt, satikām Čalkovu, Niklāvu un ko tur vēl, gājām uz estrādi un tie arī nāca, krutie ūdenspīpi taisīja, nu jā,jā kruta tiešām.
laiks tinās, tinās uz priekšu, un drīz jau mēs sēdējām ārā uz matračiem pie telts, ēdām desas, skatījās uz uguni un tā. kad sīkie un vecie aizvācās, centāmies uzčinīt ūdenspīpīti, tas bija smieklīgi. viņai kautkas galīgi nebija labi, un nebija dažas detaļas, un tad nācās ļoti eksperimentēt, beigās viņa stāvēja pudelē un vislaik vajadzēja turēt. ogli aizdedzināt sanāca veiksmīgi, bet kad es gribēju to lietu kārtīgi iedarbināt, nekas neburbuļoja, tikai smiltiņas pilna mute. auce dedzināja pudeles korķi un kas tik vēl tur nebija, bet beigās ogle nokrita zālē, tika izmisīgi dzēsta un tā arī ūdenspīpes prieki beidzās. sākās šņapīš un vīn prieki. akjēz, es tik vislaik dzēru, un mazā Kaņepe arī ļoti daudz, mazās Lauras dzērājs, bet pārējie jau arī, tikai Vinc ar Paul labas, viņas tā mazāk. man likās, ka nekā nedod galvā, bet es drīz vien piecēlos kājās un viss salīgojās. atceros ķerenes, kuras beidzās pēc 3 minūtēm, jo visām kuņģi sakratījās. nemitīgā mīļošanās, bučāšanās, fočēšanās, skraidīšana, krišana, vārtīšanās, sliktās lietiņas, smiešanās, viss bija ļoti jauki, un viss bija ļoti mīļi un man nakts tiešām ļoti patikās. nevar pat aprakstīt, ļoti jautri bija un visādi prikoli un kas tik tur vēk nebija. pēdējās aizgājām gulēt es, Auce, un Linda, jauk, jā. vienīgi gulēt gan bija traki, jo es vienu brīdi gulēju uz zemes, un traki bij, un vislaik kāds man kautkur rāpoja, bet neko, pārdzīvoju. pirms aizmigšanas vel man bija uznākusi lielā runāšana, par ķēniņiem un zirnekļiem pātagā un ko tur vēl, un Auce gribēja pīpēt, bet cīgas bija pie Elvitas dibena un nebūt smuk ņemt un tā. un kautkā mēs apklusām. mēs trīs vienīgās beigās gulējam ārā, pārējās teltī, mazie pimpīši.
rīts bija pavisam dīvains, nedaudz pohains, nu kā jau rīti pēc tāda veida ballītēm. un tā nu mēs aizbraucām.
dažas bija tādas, kā iedomājos, dažas savādākas, bet par to jau nerunāšu. par sevi ar klusēšu. bars ir ļoti jauks un es viņu mīlu un ar to viss ir pateikts, ā, nē, nav, šitas drīz kaut kad jāatkārto, tik labāk bez šņapīša, kaut ko vieglāku, lai dažiem nepaliek sūdīg ap dūšiņ citreiz.

daugavpilī bija jauki

laikam būs nedaudz garš ieraksts. es ap astoņiem vakarā, šodien, atgriezos mājās, haha. sniegšu jums detalizētu aprakstu par katru dienu Daugavpilī, enjoy

pirmdiena

piecēlos, sataisijos, paņēmu pēdējās mantas, braucu uz centru, pirku biļeti un 10:00 izbraucu no Rīgas. man likās, ka ceļš būs trakāks. ja neskaita lapseni, kas man uzmācās pirmo pusstundu, bet pēctam tika brutāli nospiesta ar žurnālu, tad man riktīgi patika braukt, it īpaši, kad beidzot iedomājos klausīties mp4. pēdējo reizi tas tika klausīts, kad Grieta un visi pārējie brauca uz vāciju, un dziesmas bija labu labās, vienīgi daudz bībera. prieks arī par to, ka blakus man sēdējā mierīga ōmīte, ne pārāk veca, turklāt pusceļā viņa jau bija izkāpusi.
atbraucu, Grieta mani sagaidija. bija šausmīgi karsti. es pa ceļam apbrīnoju Daugavpili, un pētiju, kādi te ir veikali. aizgājām uz māju, noliku mantas, tad Grieta man izrādīja pilsētas centru un tā, papļāpājām. aizgājām uz veikalu, sapirkāmies viskautko rijamu, un braucām uz vasarnīcu chillot, labi, ka aizbraucām. gaiss bija ļoti jauks, un pati vasarnīca ļoti jauka, un viss ļoti jauki. iekārtojāmies, uzvilkām peldkostīmus, un sēdējām ārā, sīkumos neiedziļināšos.
visu laiku dzērām tēju, man patika. pašā vakarā spēlējām kārtis (ko turpmāk darijām katru vakaru līdz prombraukšanai). sākumā bija doma katrai gulēt savā gultā, savā istabā, bet mums palika bailīgi, kā nekā vienas pašas vasarnīcā. gājām gulēt vienā gultā. bija ļoti karsti no rīta, bet bija ok.

otrdiena

pieceļoties uzreiz uzvilkām peldkostīmus, ārā bija dūmakains, bet traki karsti. drīz atbrauca Grietas ome, atveda ēst. ak dievs, jūs pat nevarat iedomāties, cik daudz es pēdējās piecās dienās esmu ēdusi, es palieku resnāka, jābeidz ēst. turpinot iesākto, nu jā, paēdām, izdomājām iet peldēties uz ezeru. aizgājām, bet, bļāviens. pretējā krastā (kas ir pavisam tuvu) kādi 10 pretīgi krievu džeki, gadi ap 20, nemitīgi lamājās, un mūsu priekšā visu laiku izrādījās, pēc tam sāka bļaut arī `ģēēēvuškiiii` un tamlīdzīgi. knapi ielīdām ūdenī, drīz arī izlīdām, jo viņi centās aizpeldēt uz mūsu krastu. pēctam visu laiku skatijāmies, kad viņi aizvācās. un jā, tas brīdis pienāca. uzreiz gājām atpakaļ uz ezeru, bija tik forši peldēt, un kad sāka līt lietus, bija vel foršāk. mmmmm, peldēties lietū (:
un pēctam mums sāka piesieties kaimiņu sīkie. Linards, pilnīgi un galīgi kaitinošs deviņgadīgs sīcis un Armandiņš, mazs, mīlīgs, apaļīgs, piecgadīgs puika, kuru mēs gandrīz aprecējām, bet viņš gribēja, lai mēs precam Linardu. sākumā nespēju saprast, kapēc Grieta Linardu tik ļoti necieš, bet pēctam arī man aizgāja.
tomēr viņi smieklīgi runāja, pierakstiju telefonā divus spilgtākos citātus :D
armands`ko,ko uzkūko, paņem cūku nobučo`-Linards`es tulīt tavu cūku no biksēm izņemšu un iebāzīšu mutē!!!` (par šo laikam mūžīgi smiesimies)
šis nedaudz sadistisks, bet atbilstošs Linardam `es tulīt salabošu mašīnu, paņemšu tavu čuru un samalšu!`
jā, mēs viņiem sastāstijām, ka bēniņos mums ir mašīna, kas samaļ tādu riebīgus puisīšus, kā Linards, un viņi noticēja arī.
vel mums traki patika, kad viņi teica `bobsī!` :D likās traki smieklīgi.
pēctam viņi gribēja ar mums sākt kariņu, mēs paslēpāmies bēniņos, viņus biedējām, un pie reizes atradām bēniņos tīklā ieķērušās žurkas skeletu, pirmo reizi kko tādu redzēju. viņa bija nožņaugusies, labais.
sastāstijām sīčiem, ka bēniņos nebijām mēs, reāli viņus nobiedējām, funnn.
un tā tā diena beidzās. spēlējām kārtis, dzērām tēju, gājām gulēt, cēlāmies sist odu, gājām gulēt, cēlāmies iet uz toleti, gulējām.

trešdiena

pamodāmies kaut kā vēlu, ēdām, padarījām bezjēdzīgas lietiņas. pēctam kārtojām skapi, ok, Grieta kārtoja, es skatijos. tādas oldschool drēbes atradām, bija smieklīgi. bet bija daudzi kruti svārki, vispār labais.
braucām uz pilsētu. un tad es neatceros. un tad gājām līdz vienpadsmitiem vakarā staigāties pa pilsētu, protams piesējās visādi krievu džeki. tad mēs tēlojām kokus, trubas, un bija jautrs vakars.

ceturtdiena

tirgus diena :D nu nē mēs aizgājām pastaigāt pa tirgu, bet nu tas nav kā centrāltirgus, viņš ir kā milzīgs veikals, tikai tur drēbes sadalītas pa tādām kā centrāltirgus būdām, tikai tās nebija būdas, nu jā :D
nopirkām auskarus, rokasprādzes, mēs krutas. bet smuki, man patīk
Grieta bija pierakstijusies uz manikīru, gājām. nosēdējām divas ar pus stundas salonā, bet rezultāts ļoti smukiņš, patīkās.
atkal līdz 23iem čillojām pa pilsētu, man patīk tādas vēlās pastaigas.

piektdiena

bijām slinkas, neko nedarījām, knapi aizvilkāmies līdz autoostai nopirkt biļeti, tad atkal mājās un neko nedarījām, es lēnām sataisijos, un aizbraucu. nu jā.

man ir BIIIIIIIIG prieks, ka aizbraucu. mums bija diezgan jautri, un bija forši, un man patīk Daugavpils un es gribu atkal uz turieni. un es ļoti piekusu rakstīt, tāpēc pietiks šodienai
xoxo, maziņie, braucat uz dpili ar mani nākamreiz

man sāp galva, bet es gribu rakstīt

es tikko nedaudz pārskatiju vecākos ierakstus šeit, un sapratu, ka JAU tagad ir interesanti lasīt. nevaru vien sagaidīt, kā būs šo visu lasīt pēc gada, šeit būs saglabājušās visas manas atmiņas, kuras es bez šī bloga noteikti aizmirstu. jauki.
es šodien izcepos. nu jūriņā, saulītē, protams. un ūdens, mmmmmm. foršs. Paula ūdenī paliek pavisam kreizī, viņa man uztaisija foršu švīku uz rokas, kad leca virsū. bet nekas, kam negadās. pašlaik es degu, man ir sarkana seja, bet pārējais viss ir brūns. un man sāp galva, varbūt no kafijas, nezinu. es laikam nedrīkstu vairs uzņemt kofeīnu, man arī no koliņas, manas mīļās koliņas, sāk sāpēt galva, tas gan ir pavisam skumji.
Paula ar Lindu dikti kaifo par savu angļu valodas nometni, un es nākošgad arī ļoti,ļoti gribu braukt, ja viņas brauks, nu noteikti, ka brauks. wiiiiii, tā būs mana pirmā nometne. žēl, ka gads jāgaida, bet nu neko, paies jau ātri īstenībā.
un rīt es sēdēšu mājās un darbošos. man ir jāizmazgā mati un tā tālāk, un jākarto soma un tā. jo pirmdien es braucu uz Daugavpili pie Grietas. būšu tur līdz piektdienai laikam. akjel, man jākratās autiņā 4 stundas, es laikam paspēšu sakārtot visas savas domas un vel vairāk. ļoti, ļoti ceru, ka tur būs foršiņi, kad atbraukšu, noteikti visu pierakstīšu!
tad vel no tālajiem ceļojumiem plānoju aizbraukt arī uz Liepupi, un iespējams uz Kuldīgu, un varbūt augustā arī uz Aglonu un vairāk es nezinu. man gribētos uz Ogri, bet vecmamma man vairs nezvana, tas ir bēdīgi, laikam tiešām beidzot pa īstam apvainojusies, ka nebraucu pie viņas ciemos jau nez cik gadus. :((
xoxoxo

sveiki vasarā

es atkal neesmu rakstijusi, atvainojos. nu ja kāds vispār lasa. vasara skrien, skrien, bet es neko īpašu nedaru. tomēr viss ir forši arī tā, jo vasarā ir forši, un forši vienmēr ir vasarā, hihi.
es biju uz Sekss un lielpilsēta 2 ar Kristīni, filma super, man patika. vel plānos ir satikt Ivonnu, vēlāk arī Anniju un Lindu Bunkši, akjēēē. 13.jūlija it kā esmu izlēmusi braukt uz D-pili, jo Grieta nevar nomierināties, hahā. bet līdz tam es gribu paspēt aizbraukt arī uz Liepupi, it kā tik daudz kas jāpaspēj, bet nejūtu nekādu steigu, vai kaut ko tamlīdzīgu, viss notiek čilliņā, man patīk.
un turat īkšūs, kaut manai mazajai Ivonnai 10.jūlijā nebūtu jādodas uz kempingu, jo mums taču jābūt putu ballītē Vecrīgā, jā!!!
vakar vakarā bija tik jauki. es sarakstijos ar daudziem cilvēkiem, visiem bija labs garastāvoklis, un man tas bija perfekts, un es paīstam izbaudiju vasaras vakaru! mmmmmm.
vispār dzīve ir brīnišķīga, un man pilnīgi nospļauties, ka tā nav !!!!!!!!!!!!!
es jūs mīlu, es visus mīlu, kaut vai ar mazmazītiņu sirds daļiņu, jā, arī ģeogrāfijas skolotāju Ģirtu un sētnieci, kas ziemas laikā manā ielā novāc sniegu ;** happy

arī jāņi tikko pagāja

pēdējās dienas pagājušas salīdzinoši ātri. esmu paspējusi gan vienkārši sēdēt mājās pie datora nedarot neko lietderīgu, gan pabūt pusē no iespējamajiem veikaliem, un nopirkt tikai to, kas pēc minūtes nonāk man vēderā. esmu paspējusi izlasīt grāmatu vienas dienas laikā, nu bija interesanta, kārtējā grāmata, no kuras es nespēju atrauties ilgāk par 10 minūtēm (Spēle ar uguni). vēl izdomāju, ka man obligāti vajag melnās tenisčībiņas, un dabūšu viņas, kaut vai atkal jāstaigā pa veikaliem, vai sliktākajā gadijumā būs jāgaida, kamēr tās atceļos no Anglijas.
un pats galvenais, ko esmu izdarijusi pa šo laiku - nosvinējusi līgo un jāņus! nu takā divi vienā, jo jāņi tomēr bija šodien, un šaubos, vai mājās sēdēšana, visu dienu pidžamā, ir svinēšana. bet no otras puses es taču svinēju naktī, un tie jau bija jāņi, bet kāda tam vispār nozīme! fakts ir tāds, ka jā, es svinēju, un diezgan jauki. izdzēru divus aliņus sēžot ar mammu un viņas draudzenēm pie mājas, pagalmā. pēctam pierunāju Katarinu nākt mums līdzi uz krastmalu. nu drīzāk braukt. sākumā viņa nepiekrita, un man bija nedaudz skumji, bet domāju, ka tāpat braukšu ar viņām, nu alkohols darija savu. bet beigās viņa tomēr piekrita, sataisijās, un tad mēs braucām. arī visas mammas draudzenes un pati mamma bija vieglā reibonītī, un viņām nāca ārā visādi jociņi. vienīgā pie pilna prāta bija Katarina, heh. mamma mums krastamalā nopirka fizziņu, izdzērām, un tad gājām dejot. sākumā bijām pūļa vidū, tomēr kaut kā beigās atradāmies jau pie pašas skatuves. dziesmas bija foršas, visu laiku varēja dejot. sākumā, kā jau vienmēr tādos pasākumos, piesējās visādi dīvaini puiši, tomēr drīz vien viņi atrada jaunus upurus, un mēs varējām dejot neviena netraucētas. par sekām es nemaz runāt nergibu, šodien knapi staigāju dēļ tā, ka man ļoti sāp kāju muskuļi, bet tas ir pozitīvi.
dejojām kādu sundu vai vairāk, pēctam staigājām šurpu turpu gar krastmalu, kamēr mamma ar draudzenēm vel negribēja iet prom. vispār brīnijos, ka tur bija tik nenormāli daudz cilvēku! negaidiju, ka tik daudziem nebija citas vietas, kur svinēt jāņus. un cilvēki arī bija ļoti atšķirīgi - no maziem bērniem ratiņos, līdz vecām večiņām un bomžiem, kas manāmi centušies izskatīties uzpucēti, smieklīgi.
atpakaļ gājām ar kājām, un tas likās tik nereāli, ka pārejot pāri visam tiltam, joprojām diezgan labi varēja dzirdēt krastmalas mūziku. liels prieks, ka gājām, nevis braucām, tāda jauka noskaņa bija. mājās atnākot uzreiz gulēt negāju. es vispār neateros, cikos iekāpu gultā. laikam kaut kur ap četriem.
kopumā pēdējās dienas ir vienkāršas, tomēr nesliktas. cilvēki brīžiem jauki, brīžiem dīvaini, bet kopumā diezgan pozitīvi, ja neskaita to, ka pēc līgo tomēr viss ir diezgan izmiris. ak šie dzērāji, hihi.
un labāk nemaz nedomāsim par to, ka dienas atkal kļūs īsākas un naktis garas un tumšas, bet vienkārši izbaudam vasaru uz visiem 100, kā saka - lai prieks atcerēties, bet kauns stāstīt! (:

vel viena

izlasot iepriekšējo ziņu, sapratu, ka man vel daudz jāmācās, lai prastu skaisti izteikties. daudz nesmuku teikumu, daudz neskaidru domu. bet es pati spēju sevi kritizēt. un galu galā, esmu tikai iesācēja šajā jomā. :D es maz rakstu. pavisam senos rakstos dažādās dienasgrāmatās varētu pasmieties par to, ka komats ir aiz katra otrā vārda, vai arī tādu nav vispār. domas par to, kurš man patīk labāk, pēterītis vai jānītis, un dažādas idejas mīlestības vēstuļu rakstīšanai valentīna dienā (neliels ieskats 4. klasē)
man nepatīk uzrakstīto pārlasīt vel piecas reizes un labot nesmukās lietas, jo tad pašai vairs nebūs interesanti lasīt. vienmēr ir aizraujoši vērot savas kļūdas, un redzēt, kā pilnveidojies.
turam rajoooon !