katrā dienā vismaz reizi tu esi laimīgs

jau atkal pagājis mēnesis, un jau atkal viss ir mainījies ļoti strauji. dažreiz man paliek bail, vai tik mācību gada beigās es jau nedzīvošu kaut kur ASV ar zaļiem matiem un pīrsingiem visās vietās, ja pat pa mēnesi viss tā mainās. nu es nedaudz pārspīlēju, bet dažreiz jau var.
runājot par skolu, tajā vairs nav tik liels mudžeklis. bija pat viens brīdis, pēc rudens brīvlaika, kad viss bija vislabākajā kārtībā, visi ar visiem draudzējās un viss bija pozitīvi. par daudz `bija`. jā, jo tā tiešām bija, vairs nav. tomēr salīdzinot ar to, kā viss bija gada sākumā, ir labāk. man tik ļoti nepatīk, ka visi dalās pa bariņiem un vērpj intrigas viens par otru. bet tāda nu ir tā skolas dzīve, gossip girl, haha.
pēdējā laikā es tiešām jūtos salīdzinoši labi. nav vairs tik daudz strīdu. nedzirdu vairs tik daudz sliktas atsauksmes par sevi un citiem. sīkumus cenšos neņemt galvā un tā kļūst vieglāk dzīvot. man ir draugi, kuriem mani vajag, vismaz es tā ceru. un ar viņiem man pietiek. daži ik pa brīdim pieklīst, bet tik pat ātri arī aizklīst, kad viņiem situācija vairs nav izdevīga. es tikai gribēju pateikt, ka viss ir kārtībā, un ir jāpriecājas par to, kas mums dots, un jābeidz domāt par to, kā mums nav. priekā!
p.s. esmu nomainijusi sava bloga dizainu un man ļoti patīkās. iepriekšējais bija pārāk vienkāršs un man likās, ka tas vairs neatbilda man. pārāk vasarīgs. tagad ir rudens, vajag pārmaiņas.

es ķeru brīvo brīdi !!!

ak šausmas. es neesmu neko rakstijusi kopš pixel party, tas nozīmē - 2 mēnešus. ir notikušas tik ļoti daudz lietas, ka es noteikti nespētu to visu te sīkumos pastāstīt. es ceru, ka kāds vispār lasa. bet nu labi - runāsim par lietu.
ja pareizi atceros, tad vasara beidzās ļoti labi. laikam. ar atmiņu man tik tiešām nav labi. no visa skolas laika ir pagājis jau viens ar pusi menēsis, un laiks ļoooti ātri skrien. skolā vairākas reizes viss paspējis mainīties par 360 grādiem. es nespēju iedomāties, kas varētu notikt vel septiņos ar pusi mēnešos, bail paliek. bet, ja precīzāk, tad nu tā - esmu paspējusi sastrīdēties un vairs nekontaktēties ar cilvēku, ar kuru pavadīju gandrīz visu vasaru. strīdi ir stulba lieta, bet es nezinu, varbūt tā pat ir labāk. vairs nezinu, kuri cilvēki ir mani draugi, kuri paziņas, kurus es vispār nepazīstu un kuri ir tie, kas tikai uzdodas par maniem draugiem. dažreiz pat negribas domāt, ko citi dara un runā man aiz muguras, tāpēc vienkārši jācenšas par to nedomāt. pašlaik man ir tikai 2 vai 3 cilvēki, kuriem varu stāstīt gandrīz visu. redzat, pat tiem es nevaru pastāstīt pilnīgi visu. man trūkst šāda cilvēka, bet gan jau ar laiku.
skola kopumā ir viens liels murgs. nerunāju par mācībām, bet par cilvēkiem. attiecībām un attieksmi. dažreiz tas ir neizturami. es nemāku paskaidrot, ko ar to domāju, bet vismaz centos. protams, man ir liels prieks par 5dienu, kad pēc stundām pavadījām tiešām labu laiciņu ar foršākajiem klasesbiedriem, es ceru, ka tā tas pagaidām arī paliks. 5diena vispār biju superīga, neskaitot monsterparku. bet tas jau ir cits stāsts.
ieraksts ir ļoti samocīts. nedrīkstu vairs sev ļaut rakstīt blogu vienreiz divos mēnešos, jo tad es vairs vispār nemāku neko pastāstīt. man salst pirksti. un vienmēr, kad rakstu, ieraksti nesanāk pozitīvi. ciao

half gone

ir pagājusi tieši puse augusta, un tieši 20 dienas kopš mana pēdējā ieraksta. jā, es beidzot esmu saņēmusies kaut ko uzdrukāt, un man pašai par to liels prieks. ja godīgi, šīs 20 dienas ir pagājušas pilnīgā miglā. nē, tas nebūt nenozīmē, ka bija garlaicīgi, vai man nepatika, bet es tiešām nevaru atcerēties neko īpašu, neskaitot ballīti monsterparkā, tāpēc vienkārši uzreiz rakstīšu par to, un neiedziļināšos pārējo dienu notikumos. saku vien to, ka viss bija labi, un aktivitāšu īpaši netrūka.
tātad, monsterparks. es gribu rakstīt visu visos sīkumos, tas vismaz atlīdzinās pārējās pazaudētās dienas, par ko šeit nekas nebūs.
ballīte tika rīkota tieši melnajā piektdienā, un varbūt tas bija iemesls dažādiem sarežģījumiem. šī tiešām bija mana pirmā melnā piektdiena, kad bija tik traki gājis. jau pa dienu mums abām ar Grietu bija dīvaina sajūta. stress, roku trīcēšana un tas viss it kā bez iemesla. vakarā pie Grietas kopā bijām 6 meitenes, 4 no tām vēl činijās. braucām uz centru satikt Williamu ar Montu un Guntu. mums bija bail, ka iekāps kontrole, tomēr izdomājām braukt līdz gala pieturai, Willija dēļ. un opā, kontrole! paldies vadītājai milzumliels, jo gandrīz pie kontroles trolejbuss apstājās pie sarkanās gaismas, ar Žaneti aši skrējām pirkt četras biļetes, un nopirkt izdevās, vēlreiz paldies vadītājai, haha.
satikām Williju & co, iegājām divos LB veikalos, neko nepārdeva, tomēr trešajā nopirkām 2 šampāniešus un 1 aliņu. lielu gabalu gājām ar kājām līdz ģertrūdes un tērbatas ielas stūrim, kur Laura M. bija sarunājusi mums dzīvokli pie kautkāda Martina. viņa jau protams neteica, ka esam 9, un Martins bija manāmā šokā mūs ieraugot, bet citādi viss bija labi. kādas 15 minūtes bijām tur, pēctam satikām Gunti & co un braucām uz mp. sākumā patiešām braucām pārpildītā trolejbusā, bet tad kāpa kontrole, izskrējām laukā un turpmāko ceļu līdz mp nogājām kājām. tikām iekšā, pētam es gāju gabaliņu uz atpakaļu, lai satiktu Santu un Natali. atnākot atpakaļ, sākumā bija neliela garlaicība, bet pēctam viss aizgāja. dejošana, ne tik labās lietas, pļāpāšana un tamlīdzīgi. ļoti ilgi dejoju arī ar kaut kādu zēnu, bet pat nepaprasiju, kā viņu sauc, nu neko. laiks gāja uz priekšu, līdz redzējām policistus staigājam apkārt. klāt pieskrēja Martins un teica, ka tūlīt būs 4 busiņi ar mentiem, un visiem jātaisās projām. ārā gāja milzu pūļi, bet ne visi, protams. ar Grietu atradām visus savējos un ne savējos, gājām lielus gabalus, līdz Grīziņam, tad vel tālāk, un daudzi pārsvarā stresoja par mentiem. aizmirsu piebilst, ka tad bija apmēram 2 naktī. vēlāk sadalījāmies, puse aizgāja uz Juglu, mūsu puse uz centru. tas bija miiiiiilzīgs gabals, bet bija interesanti. kamēr mēs mierīgi gājām pa mazām škērsieliņām, tikmēr Juglas puse visu laiku bēga no mentiem, tomēr beigās nokļuva savās naktsmājās pie Unas.
pie brīvības pieminekļa, čilli picā jau bijām tikai mēs 5 savējie - es, grieta, Willijs, Monta un Gunta. mums ar Grietu gandrīz uzreiz pakaļ atbrauca Grietas mamma  un tā nu mēs tikām mājās.
salīdzinot ar shools out for summer ballīti, šī ballīte bija galīgi garām, bet no otras puses vismaz nedaudz savādāki piedzīvojumi, kā ierasts. un nostaigāti milzu gabali. ir ko atcerēties :)
turaties, un izbaudat pēdējās 16 vasaras dienas !

uzdzīvojam

man pēc mazāk kā stundas ir jau jābūt ārā no mājas, bet man tieši tagad ir iedvesma uzrakstīt blogu. tas nekas, ka man vel jātīra istaba, jāmazgā trauki, jāiet dušā un pēctam jāžāvē mati un vel dažādi sīkumi, gan jau paspēšu.
pašlaik man skan the kooks dziesmu akustiskās versijas, un viņas ir vel jaukākas par orģinālajām dziesmām, jā.
vakar bija patiešām ļoti laba diena, kopš brauciena uz Kuldīgu. satikos ar savām mīļajām meitenēm, kuras šovasar pat vel nebiju satikusi - Anniju Pētersoni, Aneti, Ivonnu un Anniju Mucenieci. bijām jūrmalā, prieks, ka ar laiku bija paveicies. vairākas reizes izstaigājām Jomas ielu, pabijām dzintaros pie koncertzāles, kur izārdījāmies strūklakā, un bijām cauri slapjas, nu īpaši mēs ar Ivonnu. tur satikām arī vel šādus tādus cilvēkus. pēctam gājām staigāt pa jūras piekrasti, līdz Annija ar Ivonnu atkal izdomāja iet peldēt. pa to laiku mums ar Aneti piesējās daži iedzēruši jaunieši, viņi sāka man dziedāt `mana maziņā` un nepārtraukti piesējās maniem pilošajiem šortiem, haha.
kad mazās izlīda no ūdens, vel kādu laiku sēdējām un pļāpājām par visādām tēmām, tas arī bija ļoti jauki.
pašā vakarā satiku Grietu, kas beidzot ieradās Rīgā. apstaigājām pāris kvartālus.
ļoti forši vienā dienā izdarīt tik daudz jauku lietu. vienīgi pašā vakarā pieejot pie pc es jutos galīgi atpalikusi, un neko nesapratu. cilvēki, kāpēc, kad nevajag, jūs esat tik aši, bet kad es mirstu no garlaicības, ir kluss kā kapos?
labi, man laikam tomēr jākārto istaba, bučas

Kuldīga un tamlīdzīgi

es ļoti sen,sen neesmu neko rakstijusi, nu pilnīgs ārprātiņš. bet nu līdz 20.datumam jau īstenībā nekas ļoti, ļoti īpašs nav noticis, es pat neatceros, ko tieši dariju. atceros vien to, ka meklēju kleitu, beigās atradu, un man viņa vairs nepatika. meklēju drēbes, nekas man nepatika. un satikos ar (jā, es uzskaitīšu visus vārdos, lai pašai kādreiz neaizmirstās) Williamu, Valteru, Martinu, Jansonu, Madaru un Evu. tā bija nedaudz dīvaina diena, jo puikas bija sviestā sagājuši, bet beigas man ļoti patika - laistīšanās ar ūdeni pie Williama, biju cauri slapja, bet tas bija traki kūl.
un tagad par pašu galveno - Kuldīga. yeeees, bars beidzot satikās!!! tas ir tik čoooooin (riktīgi pielipa vārdiņš). ar Vinetu kopā iebraucām Kuldīgas autenē, mūs mazās sagaidija ar spiedzieniem, ļoti jauki. samīļojāmies, gājām uz kkādu čuhņu pīpēt, tas gan vairs nav tik jauki. nekad nebiju domājusi, ka mēs pirmo satikšanu pavadīsim dzerot un pīpējot, bet nu tāda jau ir tā jaunatne.
tālāk aizgājām pie Paulas, vazājāmies pa pilsētu, saucām Čalkovu, tas lohs nenāca, gājām pirkt šņapīt, dabūjām vienu čoinu veci, kas mums nopirka, vienīgi savāca sev kautkādu trīnīti, nu neko. (pēctam satikām viņu vēlreiz, prasija, vai neesam dzērušas)
atkal vazājāmies apkārt, satikām Čalkovu, Niklāvu un ko tur vēl, gājām uz estrādi un tie arī nāca, krutie ūdenspīpi taisīja, nu jā,jā kruta tiešām.
laiks tinās, tinās uz priekšu, un drīz jau mēs sēdējām ārā uz matračiem pie telts, ēdām desas, skatījās uz uguni un tā. kad sīkie un vecie aizvācās, centāmies uzčinīt ūdenspīpīti, tas bija smieklīgi. viņai kautkas galīgi nebija labi, un nebija dažas detaļas, un tad nācās ļoti eksperimentēt, beigās viņa stāvēja pudelē un vislaik vajadzēja turēt. ogli aizdedzināt sanāca veiksmīgi, bet kad es gribēju to lietu kārtīgi iedarbināt, nekas neburbuļoja, tikai smiltiņas pilna mute. auce dedzināja pudeles korķi un kas tik vēl tur nebija, bet beigās ogle nokrita zālē, tika izmisīgi dzēsta un tā arī ūdenspīpes prieki beidzās. sākās šņapīš un vīn prieki. akjēz, es tik vislaik dzēru, un mazā Kaņepe arī ļoti daudz, mazās Lauras dzērājs, bet pārējie jau arī, tikai Vinc ar Paul labas, viņas tā mazāk. man likās, ka nekā nedod galvā, bet es drīz vien piecēlos kājās un viss salīgojās. atceros ķerenes, kuras beidzās pēc 3 minūtēm, jo visām kuņģi sakratījās. nemitīgā mīļošanās, bučāšanās, fočēšanās, skraidīšana, krišana, vārtīšanās, sliktās lietiņas, smiešanās, viss bija ļoti jauki, un viss bija ļoti mīļi un man nakts tiešām ļoti patikās. nevar pat aprakstīt, ļoti jautri bija un visādi prikoli un kas tik tur vēk nebija. pēdējās aizgājām gulēt es, Auce, un Linda, jauk, jā. vienīgi gulēt gan bija traki, jo es vienu brīdi gulēju uz zemes, un traki bij, un vislaik kāds man kautkur rāpoja, bet neko, pārdzīvoju. pirms aizmigšanas vel man bija uznākusi lielā runāšana, par ķēniņiem un zirnekļiem pātagā un ko tur vēl, un Auce gribēja pīpēt, bet cīgas bija pie Elvitas dibena un nebūt smuk ņemt un tā. un kautkā mēs apklusām. mēs trīs vienīgās beigās gulējam ārā, pārējās teltī, mazie pimpīši.
rīts bija pavisam dīvains, nedaudz pohains, nu kā jau rīti pēc tāda veida ballītēm. un tā nu mēs aizbraucām.
dažas bija tādas, kā iedomājos, dažas savādākas, bet par to jau nerunāšu. par sevi ar klusēšu. bars ir ļoti jauks un es viņu mīlu un ar to viss ir pateikts, ā, nē, nav, šitas drīz kaut kad jāatkārto, tik labāk bez šņapīša, kaut ko vieglāku, lai dažiem nepaliek sūdīg ap dūšiņ citreiz.

daugavpilī bija jauki

laikam būs nedaudz garš ieraksts. es ap astoņiem vakarā, šodien, atgriezos mājās, haha. sniegšu jums detalizētu aprakstu par katru dienu Daugavpilī, enjoy

pirmdiena

piecēlos, sataisijos, paņēmu pēdējās mantas, braucu uz centru, pirku biļeti un 10:00 izbraucu no Rīgas. man likās, ka ceļš būs trakāks. ja neskaita lapseni, kas man uzmācās pirmo pusstundu, bet pēctam tika brutāli nospiesta ar žurnālu, tad man riktīgi patika braukt, it īpaši, kad beidzot iedomājos klausīties mp4. pēdējo reizi tas tika klausīts, kad Grieta un visi pārējie brauca uz vāciju, un dziesmas bija labu labās, vienīgi daudz bībera. prieks arī par to, ka blakus man sēdējā mierīga ōmīte, ne pārāk veca, turklāt pusceļā viņa jau bija izkāpusi.
atbraucu, Grieta mani sagaidija. bija šausmīgi karsti. es pa ceļam apbrīnoju Daugavpili, un pētiju, kādi te ir veikali. aizgājām uz māju, noliku mantas, tad Grieta man izrādīja pilsētas centru un tā, papļāpājām. aizgājām uz veikalu, sapirkāmies viskautko rijamu, un braucām uz vasarnīcu chillot, labi, ka aizbraucām. gaiss bija ļoti jauks, un pati vasarnīca ļoti jauka, un viss ļoti jauki. iekārtojāmies, uzvilkām peldkostīmus, un sēdējām ārā, sīkumos neiedziļināšos.
visu laiku dzērām tēju, man patika. pašā vakarā spēlējām kārtis (ko turpmāk darijām katru vakaru līdz prombraukšanai). sākumā bija doma katrai gulēt savā gultā, savā istabā, bet mums palika bailīgi, kā nekā vienas pašas vasarnīcā. gājām gulēt vienā gultā. bija ļoti karsti no rīta, bet bija ok.

otrdiena

pieceļoties uzreiz uzvilkām peldkostīmus, ārā bija dūmakains, bet traki karsti. drīz atbrauca Grietas ome, atveda ēst. ak dievs, jūs pat nevarat iedomāties, cik daudz es pēdējās piecās dienās esmu ēdusi, es palieku resnāka, jābeidz ēst. turpinot iesākto, nu jā, paēdām, izdomājām iet peldēties uz ezeru. aizgājām, bet, bļāviens. pretējā krastā (kas ir pavisam tuvu) kādi 10 pretīgi krievu džeki, gadi ap 20, nemitīgi lamājās, un mūsu priekšā visu laiku izrādījās, pēc tam sāka bļaut arī `ģēēēvuškiiii` un tamlīdzīgi. knapi ielīdām ūdenī, drīz arī izlīdām, jo viņi centās aizpeldēt uz mūsu krastu. pēctam visu laiku skatijāmies, kad viņi aizvācās. un jā, tas brīdis pienāca. uzreiz gājām atpakaļ uz ezeru, bija tik forši peldēt, un kad sāka līt lietus, bija vel foršāk. mmmmm, peldēties lietū (:
un pēctam mums sāka piesieties kaimiņu sīkie. Linards, pilnīgi un galīgi kaitinošs deviņgadīgs sīcis un Armandiņš, mazs, mīlīgs, apaļīgs, piecgadīgs puika, kuru mēs gandrīz aprecējām, bet viņš gribēja, lai mēs precam Linardu. sākumā nespēju saprast, kapēc Grieta Linardu tik ļoti necieš, bet pēctam arī man aizgāja.
tomēr viņi smieklīgi runāja, pierakstiju telefonā divus spilgtākos citātus :D
armands`ko,ko uzkūko, paņem cūku nobučo`-Linards`es tulīt tavu cūku no biksēm izņemšu un iebāzīšu mutē!!!` (par šo laikam mūžīgi smiesimies)
šis nedaudz sadistisks, bet atbilstošs Linardam `es tulīt salabošu mašīnu, paņemšu tavu čuru un samalšu!`
jā, mēs viņiem sastāstijām, ka bēniņos mums ir mašīna, kas samaļ tādu riebīgus puisīšus, kā Linards, un viņi noticēja arī.
vel mums traki patika, kad viņi teica `bobsī!` :D likās traki smieklīgi.
pēctam viņi gribēja ar mums sākt kariņu, mēs paslēpāmies bēniņos, viņus biedējām, un pie reizes atradām bēniņos tīklā ieķērušās žurkas skeletu, pirmo reizi kko tādu redzēju. viņa bija nožņaugusies, labais.
sastāstijām sīčiem, ka bēniņos nebijām mēs, reāli viņus nobiedējām, funnn.
un tā tā diena beidzās. spēlējām kārtis, dzērām tēju, gājām gulēt, cēlāmies sist odu, gājām gulēt, cēlāmies iet uz toleti, gulējām.

trešdiena

pamodāmies kaut kā vēlu, ēdām, padarījām bezjēdzīgas lietiņas. pēctam kārtojām skapi, ok, Grieta kārtoja, es skatijos. tādas oldschool drēbes atradām, bija smieklīgi. bet bija daudzi kruti svārki, vispār labais.
braucām uz pilsētu. un tad es neatceros. un tad gājām līdz vienpadsmitiem vakarā staigāties pa pilsētu, protams piesējās visādi krievu džeki. tad mēs tēlojām kokus, trubas, un bija jautrs vakars.

ceturtdiena

tirgus diena :D nu nē mēs aizgājām pastaigāt pa tirgu, bet nu tas nav kā centrāltirgus, viņš ir kā milzīgs veikals, tikai tur drēbes sadalītas pa tādām kā centrāltirgus būdām, tikai tās nebija būdas, nu jā :D
nopirkām auskarus, rokasprādzes, mēs krutas. bet smuki, man patīk
Grieta bija pierakstijusies uz manikīru, gājām. nosēdējām divas ar pus stundas salonā, bet rezultāts ļoti smukiņš, patīkās.
atkal līdz 23iem čillojām pa pilsētu, man patīk tādas vēlās pastaigas.

piektdiena

bijām slinkas, neko nedarījām, knapi aizvilkāmies līdz autoostai nopirkt biļeti, tad atkal mājās un neko nedarījām, es lēnām sataisijos, un aizbraucu. nu jā.

man ir BIIIIIIIIG prieks, ka aizbraucu. mums bija diezgan jautri, un bija forši, un man patīk Daugavpils un es gribu atkal uz turieni. un es ļoti piekusu rakstīt, tāpēc pietiks šodienai
xoxo, maziņie, braucat uz dpili ar mani nākamreiz

man sāp galva, bet es gribu rakstīt

es tikko nedaudz pārskatiju vecākos ierakstus šeit, un sapratu, ka JAU tagad ir interesanti lasīt. nevaru vien sagaidīt, kā būs šo visu lasīt pēc gada, šeit būs saglabājušās visas manas atmiņas, kuras es bez šī bloga noteikti aizmirstu. jauki.
es šodien izcepos. nu jūriņā, saulītē, protams. un ūdens, mmmmmm. foršs. Paula ūdenī paliek pavisam kreizī, viņa man uztaisija foršu švīku uz rokas, kad leca virsū. bet nekas, kam negadās. pašlaik es degu, man ir sarkana seja, bet pārējais viss ir brūns. un man sāp galva, varbūt no kafijas, nezinu. es laikam nedrīkstu vairs uzņemt kofeīnu, man arī no koliņas, manas mīļās koliņas, sāk sāpēt galva, tas gan ir pavisam skumji.
Paula ar Lindu dikti kaifo par savu angļu valodas nometni, un es nākošgad arī ļoti,ļoti gribu braukt, ja viņas brauks, nu noteikti, ka brauks. wiiiiii, tā būs mana pirmā nometne. žēl, ka gads jāgaida, bet nu neko, paies jau ātri īstenībā.
un rīt es sēdēšu mājās un darbošos. man ir jāizmazgā mati un tā tālāk, un jākarto soma un tā. jo pirmdien es braucu uz Daugavpili pie Grietas. būšu tur līdz piektdienai laikam. akjel, man jākratās autiņā 4 stundas, es laikam paspēšu sakārtot visas savas domas un vel vairāk. ļoti, ļoti ceru, ka tur būs foršiņi, kad atbraukšu, noteikti visu pierakstīšu!
tad vel no tālajiem ceļojumiem plānoju aizbraukt arī uz Liepupi, un iespējams uz Kuldīgu, un varbūt augustā arī uz Aglonu un vairāk es nezinu. man gribētos uz Ogri, bet vecmamma man vairs nezvana, tas ir bēdīgi, laikam tiešām beidzot pa īstam apvainojusies, ka nebraucu pie viņas ciemos jau nez cik gadus. :((
xoxoxo