trešdiena, 2011. gada 4. maijs
pirmais ieraksts 2011
varu teikt lielu HAHA, jo ir jau maijs, kas nozīmē, ka ir pagājuši jau 4 (!!!) mēneši, kopš sācies 2011 gads, bet es tikai tagad rakstu savu pirmo ierakstu. laiks atkal kaut kur paskrēja. nē, nopietni. kur viņš pazūd? tūlīt beigsies šis mācību gads, bet mani moka tāda sajūta, ka es pa visu šo mācību gadu neko diži daudz pat neesmu iemācijusies, nav labi, nav labi. bet tūlīt, jau mazāk kā pēc mēneša būs vasara, kuru es gribu ļoooooooooti labu, lai ir tā, ka 31.augustā nav tā sajūta, ka kaut kas netika izdarīts, kaut kur nebija pabūts vai kaut kas netika izbaudīts. vienīgais, kas mani biedē ir tas, ka pēc šīs vasaras būs 9.klase, no kuras man tik ļoti bail. jau šogad man skola ir tik ļoti apnikusi un bojā garastāvokli, negribu domāt, kā būs nākošgad, kad šajā laikā man būs 5x vairāk darbu, kas jādara. okei, pietiks, dzīvosim, redzēsim. :)
piektdiena, 2010. gada 31. decembris
astalavista, sweet 2010!
tātad, kā jau man raksturīgi, es visu atstāju uz pēdējo brīdi. arī 2010. gada pēdējo bloga ierakstu. bet nu neko.
es nemaz negribu iegrimt sīkumos. varu teikt to, ka decembris personīgi man nepavisam nebija tāds, kādu es biju to iecerējusi. nekādas steigas. gandrīz visu decembri nogulēju pa mājām slimojam. apmēram decembra vidū es izveseļojos, aizgāju uz skolu, nokārtoju visus kontroldarbus, un tad īsi pirms skolas beigām atkal saslimu. gandrīz izveseļojos, beidzot gāju uz skolu saņemt liecību, kura mani pilnībā apmierināja. nu gandrīz, bet ko nu vairs. nosvinēju superjautrus Ziemassvētkus kopā ar Ivonnu, kas uz divām dienām bija pārvākusies pie manis, ja drīkst tā teikt. viss jau būtu super, ja es nesaslimtu atkal. un līdz pat šim brīdim es brīvlaiku pavadu sēžot mājās un ik pa brīdim papļāpājot ar mīļo sienu un tā. labi, nav tik traki. vel pāris dienas, un jau pirmdien es varēšu iet ārā, un tad es centīšos atgūt visu iekavēto. ja ne visu, tad vismaz daļiņu.
ir Vecgada vakars, lai arī cik neticami tas nebūtu. jā, tas tiešām ir neticami. es nespēju saprast, kur pazuda 2010. gads. pag, nē, tā laikam nedrīkst teikt, izklausās, ka es būtu viņu nodzērusi, tā jau nu gan nav, haha. atskatoties atpakaļ uz šo gadu, es saprotu, ka esmu kļuvusi pieaugušāka, tomēr reizē arī trakāka. esmu bijusi gan pārlaimīga, gan ļoti bēdīga. esmu iepazinusi cilvēkus, tie kļuvuši par maniem draugiem, pēc laika atkal izzuduši no tiem, kurus es pieskaitu draugiem un nākuši klāt atkal jauni. ar katru reizi labāki. un varu pat teikt, ka pašlaik man labākus nevajag. varbūt nevaru to teikt pilnā pārliecībā, bet tas lai paliek. ir bijuši gan taureņi vēderā, gan ziloņi. esmu pavadijusi diezgan traku un karstu vasaru, par ko man prieks. negribu neko nožēlot, lai gan tas tik bieži gadās.
jauno, 2011. gadu es gribu iesākt ar labām emocijām, labām domām, un gaišu prātu, lai arī cik salkani tas neizklausītos, haha. arī man, kā jau lielākajai daļai, ir savas apņemšanās, kuras es tiešām centīšos izpildīt.
man tās ir četras, varbūt smieklīgas, bet tas nav svarīgi - 1kārt vēlos mazāk ēst, 2kārt dūmus vilkt tikai ballītēs, 3kārt iztaisnot savu muguriņu un 4kārt vienkārši būt foršs cilvēks. wish me luck, haha
no 2011. es sagaidu daaaaaaaaudz labu emociju, pavisam mazdrusciņ bēdīgu mirkļu, pašus labākos draugus, mieru ģimenē un pašus jautrākos un foršākos piedzīvojumus, lai šis gads par 100% būtu vel labāks, kā iepriekšējais. un es teikšu nevis priekā!, bet RAWRRR! tas tā, lai atšķirtos.
laimīgu jauno gadu visiem jums (:
es nemaz negribu iegrimt sīkumos. varu teikt to, ka decembris personīgi man nepavisam nebija tāds, kādu es biju to iecerējusi. nekādas steigas. gandrīz visu decembri nogulēju pa mājām slimojam. apmēram decembra vidū es izveseļojos, aizgāju uz skolu, nokārtoju visus kontroldarbus, un tad īsi pirms skolas beigām atkal saslimu. gandrīz izveseļojos, beidzot gāju uz skolu saņemt liecību, kura mani pilnībā apmierināja. nu gandrīz, bet ko nu vairs. nosvinēju superjautrus Ziemassvētkus kopā ar Ivonnu, kas uz divām dienām bija pārvākusies pie manis, ja drīkst tā teikt. viss jau būtu super, ja es nesaslimtu atkal. un līdz pat šim brīdim es brīvlaiku pavadu sēžot mājās un ik pa brīdim papļāpājot ar mīļo sienu un tā. labi, nav tik traki. vel pāris dienas, un jau pirmdien es varēšu iet ārā, un tad es centīšos atgūt visu iekavēto. ja ne visu, tad vismaz daļiņu.
ir Vecgada vakars, lai arī cik neticami tas nebūtu. jā, tas tiešām ir neticami. es nespēju saprast, kur pazuda 2010. gads. pag, nē, tā laikam nedrīkst teikt, izklausās, ka es būtu viņu nodzērusi, tā jau nu gan nav, haha. atskatoties atpakaļ uz šo gadu, es saprotu, ka esmu kļuvusi pieaugušāka, tomēr reizē arī trakāka. esmu bijusi gan pārlaimīga, gan ļoti bēdīga. esmu iepazinusi cilvēkus, tie kļuvuši par maniem draugiem, pēc laika atkal izzuduši no tiem, kurus es pieskaitu draugiem un nākuši klāt atkal jauni. ar katru reizi labāki. un varu pat teikt, ka pašlaik man labākus nevajag. varbūt nevaru to teikt pilnā pārliecībā, bet tas lai paliek. ir bijuši gan taureņi vēderā, gan ziloņi. esmu pavadijusi diezgan traku un karstu vasaru, par ko man prieks. negribu neko nožēlot, lai gan tas tik bieži gadās.
jauno, 2011. gadu es gribu iesākt ar labām emocijām, labām domām, un gaišu prātu, lai arī cik salkani tas neizklausītos, haha. arī man, kā jau lielākajai daļai, ir savas apņemšanās, kuras es tiešām centīšos izpildīt.
man tās ir četras, varbūt smieklīgas, bet tas nav svarīgi - 1kārt vēlos mazāk ēst, 2kārt dūmus vilkt tikai ballītēs, 3kārt iztaisnot savu muguriņu un 4kārt vienkārši būt foršs cilvēks. wish me luck, haha
no 2011. es sagaidu daaaaaaaaudz labu emociju, pavisam mazdrusciņ bēdīgu mirkļu, pašus labākos draugus, mieru ģimenē un pašus jautrākos un foršākos piedzīvojumus, lai šis gads par 100% būtu vel labāks, kā iepriekšējais. un es teikšu nevis priekā!, bet RAWRRR! tas tā, lai atšķirtos.
laimīgu jauno gadu visiem jums (:
sestdiena, 2010. gada 4. decembris
jau decembris
jā, ir JAU decembris. laiks skrien tik nereāli ātri un tik tiešām - ir decembris. pilnīgi neticās. pasakot vārdu decembris, pirmais, kas iešaujas prātā ir ziemassvētki, otrais - sniegs un trešais - vecā gada beigas un jaunā gada pienākšana. man ir daudz ko teikt. decembris ir traks mēnesis, jo tajā notiek pārāk daudz lietu. jāgatavojas ziemassvētkiem, jāsapērk dāvanas, kārtīgi jāmācās, labi jānoliek gala kontroldarbi, jāsaņem sekmīga liecība, jānosvin ziemassvētki, jāpavada veicas gads un beigu beigās jāsagaida arī jaunais. un tam visam starpā vēl jāēd, jāguļ, jādomā, jāizdzīvo un jādzīvo. dzīvot laikam ir tas sarežģītākais uzdevums. dzīvot, nevis izdzīvot. tas mums ikdienas steigā bieži aizmirstās. lai arī cik stulbi liktos, no vienas puses es ļoti gribu, lai decembris ātrāk paiet. bet visam, protams, ir arī otrā puse, kurā es decembri gribu kārtīgi izbaudīt, labi nosvinēties un pēdējo reizi sabučot un samīļot visus savus draugus 2010. gadā. bet tas tikai brīvlaikā, līdz tam vēl ir jātiek.
esmu nedaudz apslimusi, riebīgs klepus. uz skolu kopā netikšu 4 dienas, kas nozīmē kādus 4 kontroldarbus. un šie 4 kontroldarbi nozīmē to, ka man būs jāskraida pa konsultācijām, bet gan jau. esmu nolēmusi nākošo nedēļu izplānot, citādi es neko nepaspēšu izdarīt un tad varētu sanākt bēdīgi. bet nekas nebūs bēdīgi, jo man ir apņemšanās, haha.
es ceru uz superīgu jaunā gada sagaidīšanu. ar visiem foršākajiem sev apkārt, tas ir pats galvenais. pārējam vairs nav tik liela nozīme. okei, nemuļķošu sevi pavisam, kaut kāda nozīme jau tomēr ir. bet domu sapratāt. gribēju jau teikt, ka jaunais gads labi jāizplāno, tomēr atcerējos, ka spontānās idejas ir tās labākās :)
runājot par šodienu un šo brīdi, es pašlaik sēžu satuntulējusies, dzeru tēju un klausos muse. tik čillīgi. vispār šodien biju uz Laura Reinika koncertu, lai arī cik daudzi cilvēki domātu, ka tā ir pilnīgākā huiņa, man ļoti patika. varēju dziedāt līdzi gandrīz visām dziesmām, jo kādreiz man viņš traki patika.
vakar bija tiiiiiiik jauka diena. ar elīzu un ievu bijām pie ivonnas. jā, arī es, slimiķīts. un es tiešām mīlu tās meitenes, un es saprotu, ka beidzot esmu starp īstajiem cilvēkiem. + vel superinteresantā saruna ar elīzu atpakaļceļā. tik interesanti uzzināt visu no otras puses, o jā.
vēl man bija miiiiiiilzīgs prieks par to, ka ivonna bija tik laimīga, viņai ļoti patika dāvanas, nemaz nerunājot par manis pierakstīto kladīti. tiešām prieks. es mīlu savus draugus. nevaru sagaidīt trešdienu, kad beidzot tikšu uz skolu. pilnīgi vienalga par mācībām. šitā sēžot mājās es saprotu, cik forši tomēr ir iet uz skolu, kurā ir lielākā daļa man mīļo cilvēciņu.
galīgi nostaļģisks vakars. pie dupša, ka es pat īsti nezinu, ko nozīmē `nostaļģisks`. tas vārds baigi smuki un gudri skan, hehe.
čillaut, mazafakāzz! iks ou iks ou
esmu nedaudz apslimusi, riebīgs klepus. uz skolu kopā netikšu 4 dienas, kas nozīmē kādus 4 kontroldarbus. un šie 4 kontroldarbi nozīmē to, ka man būs jāskraida pa konsultācijām, bet gan jau. esmu nolēmusi nākošo nedēļu izplānot, citādi es neko nepaspēšu izdarīt un tad varētu sanākt bēdīgi. bet nekas nebūs bēdīgi, jo man ir apņemšanās, haha.
es ceru uz superīgu jaunā gada sagaidīšanu. ar visiem foršākajiem sev apkārt, tas ir pats galvenais. pārējam vairs nav tik liela nozīme. okei, nemuļķošu sevi pavisam, kaut kāda nozīme jau tomēr ir. bet domu sapratāt. gribēju jau teikt, ka jaunais gads labi jāizplāno, tomēr atcerējos, ka spontānās idejas ir tās labākās :)
runājot par šodienu un šo brīdi, es pašlaik sēžu satuntulējusies, dzeru tēju un klausos muse. tik čillīgi. vispār šodien biju uz Laura Reinika koncertu, lai arī cik daudzi cilvēki domātu, ka tā ir pilnīgākā huiņa, man ļoti patika. varēju dziedāt līdzi gandrīz visām dziesmām, jo kādreiz man viņš traki patika.
vakar bija tiiiiiiik jauka diena. ar elīzu un ievu bijām pie ivonnas. jā, arī es, slimiķīts. un es tiešām mīlu tās meitenes, un es saprotu, ka beidzot esmu starp īstajiem cilvēkiem. + vel superinteresantā saruna ar elīzu atpakaļceļā. tik interesanti uzzināt visu no otras puses, o jā.
vēl man bija miiiiiiilzīgs prieks par to, ka ivonna bija tik laimīga, viņai ļoti patika dāvanas, nemaz nerunājot par manis pierakstīto kladīti. tiešām prieks. es mīlu savus draugus. nevaru sagaidīt trešdienu, kad beidzot tikšu uz skolu. pilnīgi vienalga par mācībām. šitā sēžot mājās es saprotu, cik forši tomēr ir iet uz skolu, kurā ir lielākā daļa man mīļo cilvēciņu.
galīgi nostaļģisks vakars. pie dupša, ka es pat īsti nezinu, ko nozīmē `nostaļģisks`. tas vārds baigi smuki un gudri skan, hehe.
čillaut, mazafakāzz! iks ou iks ou
otrdiena, 2010. gada 30. novembris
dupsītis
viss notiek baigi ātri un re kā, man uzleca baigā iedvesmiņa kaut ko ātri uzbombīt. jā, es dīvaini rakstu, takā čukčiņš.
domāju par atmiņām, un to, kā cilvēki atcerās lietas, ko atcerēties nemaz nevēlas, citiem sakot, ka tas jau sen ir aizmirsts un par to vairs nav jādomā, kaut arī tieši brīdī, kad viņi to saka, atkal atcerās lietu, kas it kā ir aizmirsta. pavisam nesakārtotas domiņas, bet nemāku labāk paskaidrot. cilvēki mūžīgi slēpjas aiz tā, ka tas jau sen aizmirsts, kaut arī visu laiku grauž. graužās dziļāk un dziļāk, kā tārpiņš un tad tu viņam nokod galvu un tad viņam sāp un sāk sāpēt arī tev, wahahahhahaha, nu gan salīdzinājums.
ārā ir ļooooooooooti auksts, nu tā tiešām - ļoti, ļoti. no rītiem uz skolu jāiet kā pingvīnam - satuntulējies un stīvs.
es pašlaik dzeru tēju, jo mani joprojām moka klepus, bet es viņu cenšos dzīt prom. slimot nav labi un tā, nu jā, lōģiski.
arlabunakti, šis bij viens ašais pirms miega...
...saskati divdomību?
domāju par atmiņām, un to, kā cilvēki atcerās lietas, ko atcerēties nemaz nevēlas, citiem sakot, ka tas jau sen ir aizmirsts un par to vairs nav jādomā, kaut arī tieši brīdī, kad viņi to saka, atkal atcerās lietu, kas it kā ir aizmirsta. pavisam nesakārtotas domiņas, bet nemāku labāk paskaidrot. cilvēki mūžīgi slēpjas aiz tā, ka tas jau sen aizmirsts, kaut arī visu laiku grauž. graužās dziļāk un dziļāk, kā tārpiņš un tad tu viņam nokod galvu un tad viņam sāp un sāk sāpēt arī tev, wahahahhahaha, nu gan salīdzinājums.
ārā ir ļooooooooooti auksts, nu tā tiešām - ļoti, ļoti. no rītiem uz skolu jāiet kā pingvīnam - satuntulējies un stīvs.
es pašlaik dzeru tēju, jo mani joprojām moka klepus, bet es viņu cenšos dzīt prom. slimot nav labi un tā, nu jā, lōģiski.
arlabunakti, šis bij viens ašais pirms miega...
...saskati divdomību?
svētdiena, 2010. gada 21. novembris
katrā dienā vismaz reizi tu esi laimīgs
jau atkal pagājis mēnesis, un jau atkal viss ir mainījies ļoti strauji. dažreiz man paliek bail, vai tik mācību gada beigās es jau nedzīvošu kaut kur ASV ar zaļiem matiem un pīrsingiem visās vietās, ja pat pa mēnesi viss tā mainās. nu es nedaudz pārspīlēju, bet dažreiz jau var.
runājot par skolu, tajā vairs nav tik liels mudžeklis. bija pat viens brīdis, pēc rudens brīvlaika, kad viss bija vislabākajā kārtībā, visi ar visiem draudzējās un viss bija pozitīvi. par daudz `bija`. jā, jo tā tiešām bija, vairs nav. tomēr salīdzinot ar to, kā viss bija gada sākumā, ir labāk. man tik ļoti nepatīk, ka visi dalās pa bariņiem un vērpj intrigas viens par otru. bet tāda nu ir tā skolas dzīve, gossip girl, haha.
pēdējā laikā es tiešām jūtos salīdzinoši labi. nav vairs tik daudz strīdu. nedzirdu vairs tik daudz sliktas atsauksmes par sevi un citiem. sīkumus cenšos neņemt galvā un tā kļūst vieglāk dzīvot. man ir draugi, kuriem mani vajag, vismaz es tā ceru. un ar viņiem man pietiek. daži ik pa brīdim pieklīst, bet tik pat ātri arī aizklīst, kad viņiem situācija vairs nav izdevīga. es tikai gribēju pateikt, ka viss ir kārtībā, un ir jāpriecājas par to, kas mums dots, un jābeidz domāt par to, kā mums nav. priekā!
p.s. esmu nomainijusi sava bloga dizainu un man ļoti patīkās. iepriekšējais bija pārāk vienkāršs un man likās, ka tas vairs neatbilda man. pārāk vasarīgs. tagad ir rudens, vajag pārmaiņas.
runājot par skolu, tajā vairs nav tik liels mudžeklis. bija pat viens brīdis, pēc rudens brīvlaika, kad viss bija vislabākajā kārtībā, visi ar visiem draudzējās un viss bija pozitīvi. par daudz `bija`. jā, jo tā tiešām bija, vairs nav. tomēr salīdzinot ar to, kā viss bija gada sākumā, ir labāk. man tik ļoti nepatīk, ka visi dalās pa bariņiem un vērpj intrigas viens par otru. bet tāda nu ir tā skolas dzīve, gossip girl, haha.
pēdējā laikā es tiešām jūtos salīdzinoši labi. nav vairs tik daudz strīdu. nedzirdu vairs tik daudz sliktas atsauksmes par sevi un citiem. sīkumus cenšos neņemt galvā un tā kļūst vieglāk dzīvot. man ir draugi, kuriem mani vajag, vismaz es tā ceru. un ar viņiem man pietiek. daži ik pa brīdim pieklīst, bet tik pat ātri arī aizklīst, kad viņiem situācija vairs nav izdevīga. es tikai gribēju pateikt, ka viss ir kārtībā, un ir jāpriecājas par to, kas mums dots, un jābeidz domāt par to, kā mums nav. priekā!
p.s. esmu nomainijusi sava bloga dizainu un man ļoti patīkās. iepriekšējais bija pārāk vienkāršs un man likās, ka tas vairs neatbilda man. pārāk vasarīgs. tagad ir rudens, vajag pārmaiņas.
svētdiena, 2010. gada 17. oktobris
es ķeru brīvo brīdi !!!
ak šausmas. es neesmu neko rakstijusi kopš pixel party, tas nozīmē - 2 mēnešus. ir notikušas tik ļoti daudz lietas, ka es noteikti nespētu to visu te sīkumos pastāstīt. es ceru, ka kāds vispār lasa. bet nu labi - runāsim par lietu.
ja pareizi atceros, tad vasara beidzās ļoti labi. laikam. ar atmiņu man tik tiešām nav labi. no visa skolas laika ir pagājis jau viens ar pusi menēsis, un laiks ļoooti ātri skrien. skolā vairākas reizes viss paspējis mainīties par 360 grādiem. es nespēju iedomāties, kas varētu notikt vel septiņos ar pusi mēnešos, bail paliek. bet, ja precīzāk, tad nu tā - esmu paspējusi sastrīdēties un vairs nekontaktēties ar cilvēku, ar kuru pavadīju gandrīz visu vasaru. strīdi ir stulba lieta, bet es nezinu, varbūt tā pat ir labāk. vairs nezinu, kuri cilvēki ir mani draugi, kuri paziņas, kurus es vispār nepazīstu un kuri ir tie, kas tikai uzdodas par maniem draugiem. dažreiz pat negribas domāt, ko citi dara un runā man aiz muguras, tāpēc vienkārši jācenšas par to nedomāt. pašlaik man ir tikai 2 vai 3 cilvēki, kuriem varu stāstīt gandrīz visu. redzat, pat tiem es nevaru pastāstīt pilnīgi visu. man trūkst šāda cilvēka, bet gan jau ar laiku.
skola kopumā ir viens liels murgs. nerunāju par mācībām, bet par cilvēkiem. attiecībām un attieksmi. dažreiz tas ir neizturami. es nemāku paskaidrot, ko ar to domāju, bet vismaz centos. protams, man ir liels prieks par 5dienu, kad pēc stundām pavadījām tiešām labu laiciņu ar foršākajiem klasesbiedriem, es ceru, ka tā tas pagaidām arī paliks. 5diena vispār biju superīga, neskaitot monsterparku. bet tas jau ir cits stāsts.
ieraksts ir ļoti samocīts. nedrīkstu vairs sev ļaut rakstīt blogu vienreiz divos mēnešos, jo tad es vairs vispār nemāku neko pastāstīt. man salst pirksti. un vienmēr, kad rakstu, ieraksti nesanāk pozitīvi. ciao
ja pareizi atceros, tad vasara beidzās ļoti labi. laikam. ar atmiņu man tik tiešām nav labi. no visa skolas laika ir pagājis jau viens ar pusi menēsis, un laiks ļoooti ātri skrien. skolā vairākas reizes viss paspējis mainīties par 360 grādiem. es nespēju iedomāties, kas varētu notikt vel septiņos ar pusi mēnešos, bail paliek. bet, ja precīzāk, tad nu tā - esmu paspējusi sastrīdēties un vairs nekontaktēties ar cilvēku, ar kuru pavadīju gandrīz visu vasaru. strīdi ir stulba lieta, bet es nezinu, varbūt tā pat ir labāk. vairs nezinu, kuri cilvēki ir mani draugi, kuri paziņas, kurus es vispār nepazīstu un kuri ir tie, kas tikai uzdodas par maniem draugiem. dažreiz pat negribas domāt, ko citi dara un runā man aiz muguras, tāpēc vienkārši jācenšas par to nedomāt. pašlaik man ir tikai 2 vai 3 cilvēki, kuriem varu stāstīt gandrīz visu. redzat, pat tiem es nevaru pastāstīt pilnīgi visu. man trūkst šāda cilvēka, bet gan jau ar laiku.
skola kopumā ir viens liels murgs. nerunāju par mācībām, bet par cilvēkiem. attiecībām un attieksmi. dažreiz tas ir neizturami. es nemāku paskaidrot, ko ar to domāju, bet vismaz centos. protams, man ir liels prieks par 5dienu, kad pēc stundām pavadījām tiešām labu laiciņu ar foršākajiem klasesbiedriem, es ceru, ka tā tas pagaidām arī paliks. 5diena vispār biju superīga, neskaitot monsterparku. bet tas jau ir cits stāsts.
ieraksts ir ļoti samocīts. nedrīkstu vairs sev ļaut rakstīt blogu vienreiz divos mēnešos, jo tad es vairs vispār nemāku neko pastāstīt. man salst pirksti. un vienmēr, kad rakstu, ieraksti nesanāk pozitīvi. ciao
svētdiena, 2010. gada 15. augusts
half gone
ir pagājusi tieši puse augusta, un tieši 20 dienas kopš mana pēdējā ieraksta. jā, es beidzot esmu saņēmusies kaut ko uzdrukāt, un man pašai par to liels prieks. ja godīgi, šīs 20 dienas ir pagājušas pilnīgā miglā. nē, tas nebūt nenozīmē, ka bija garlaicīgi, vai man nepatika, bet es tiešām nevaru atcerēties neko īpašu, neskaitot ballīti monsterparkā, tāpēc vienkārši uzreiz rakstīšu par to, un neiedziļināšos pārējo dienu notikumos. saku vien to, ka viss bija labi, un aktivitāšu īpaši netrūka.
tātad, monsterparks. es gribu rakstīt visu visos sīkumos, tas vismaz atlīdzinās pārējās pazaudētās dienas, par ko šeit nekas nebūs.
ballīte tika rīkota tieši melnajā piektdienā, un varbūt tas bija iemesls dažādiem sarežģījumiem. šī tiešām bija mana pirmā melnā piektdiena, kad bija tik traki gājis. jau pa dienu mums abām ar Grietu bija dīvaina sajūta. stress, roku trīcēšana un tas viss it kā bez iemesla. vakarā pie Grietas kopā bijām 6 meitenes, 4 no tām vēl činijās. braucām uz centru satikt Williamu ar Montu un Guntu. mums bija bail, ka iekāps kontrole, tomēr izdomājām braukt līdz gala pieturai, Willija dēļ. un opā, kontrole! paldies vadītājai milzumliels, jo gandrīz pie kontroles trolejbuss apstājās pie sarkanās gaismas, ar Žaneti aši skrējām pirkt četras biļetes, un nopirkt izdevās, vēlreiz paldies vadītājai, haha.
satikām Williju & co, iegājām divos LB veikalos, neko nepārdeva, tomēr trešajā nopirkām 2 šampāniešus un 1 aliņu. lielu gabalu gājām ar kājām līdz ģertrūdes un tērbatas ielas stūrim, kur Laura M. bija sarunājusi mums dzīvokli pie kautkāda Martina. viņa jau protams neteica, ka esam 9, un Martins bija manāmā šokā mūs ieraugot, bet citādi viss bija labi. kādas 15 minūtes bijām tur, pēctam satikām Gunti & co un braucām uz mp. sākumā patiešām braucām pārpildītā trolejbusā, bet tad kāpa kontrole, izskrējām laukā un turpmāko ceļu līdz mp nogājām kājām. tikām iekšā, pētam es gāju gabaliņu uz atpakaļu, lai satiktu Santu un Natali. atnākot atpakaļ, sākumā bija neliela garlaicība, bet pēctam viss aizgāja. dejošana, ne tik labās lietas, pļāpāšana un tamlīdzīgi. ļoti ilgi dejoju arī ar kaut kādu zēnu, bet pat nepaprasiju, kā viņu sauc, nu neko. laiks gāja uz priekšu, līdz redzējām policistus staigājam apkārt. klāt pieskrēja Martins un teica, ka tūlīt būs 4 busiņi ar mentiem, un visiem jātaisās projām. ārā gāja milzu pūļi, bet ne visi, protams. ar Grietu atradām visus savējos un ne savējos, gājām lielus gabalus, līdz Grīziņam, tad vel tālāk, un daudzi pārsvarā stresoja par mentiem. aizmirsu piebilst, ka tad bija apmēram 2 naktī. vēlāk sadalījāmies, puse aizgāja uz Juglu, mūsu puse uz centru. tas bija miiiiiilzīgs gabals, bet bija interesanti. kamēr mēs mierīgi gājām pa mazām škērsieliņām, tikmēr Juglas puse visu laiku bēga no mentiem, tomēr beigās nokļuva savās naktsmājās pie Unas.
pie brīvības pieminekļa, čilli picā jau bijām tikai mēs 5 savējie - es, grieta, Willijs, Monta un Gunta. mums ar Grietu gandrīz uzreiz pakaļ atbrauca Grietas mamma un tā nu mēs tikām mājās.
salīdzinot ar shools out for summer ballīti, šī ballīte bija galīgi garām, bet no otras puses vismaz nedaudz savādāki piedzīvojumi, kā ierasts. un nostaigāti milzu gabali. ir ko atcerēties :)
turaties, un izbaudat pēdējās 16 vasaras dienas !
tātad, monsterparks. es gribu rakstīt visu visos sīkumos, tas vismaz atlīdzinās pārējās pazaudētās dienas, par ko šeit nekas nebūs.
ballīte tika rīkota tieši melnajā piektdienā, un varbūt tas bija iemesls dažādiem sarežģījumiem. šī tiešām bija mana pirmā melnā piektdiena, kad bija tik traki gājis. jau pa dienu mums abām ar Grietu bija dīvaina sajūta. stress, roku trīcēšana un tas viss it kā bez iemesla. vakarā pie Grietas kopā bijām 6 meitenes, 4 no tām vēl činijās. braucām uz centru satikt Williamu ar Montu un Guntu. mums bija bail, ka iekāps kontrole, tomēr izdomājām braukt līdz gala pieturai, Willija dēļ. un opā, kontrole! paldies vadītājai milzumliels, jo gandrīz pie kontroles trolejbuss apstājās pie sarkanās gaismas, ar Žaneti aši skrējām pirkt četras biļetes, un nopirkt izdevās, vēlreiz paldies vadītājai, haha.
satikām Williju & co, iegājām divos LB veikalos, neko nepārdeva, tomēr trešajā nopirkām 2 šampāniešus un 1 aliņu. lielu gabalu gājām ar kājām līdz ģertrūdes un tērbatas ielas stūrim, kur Laura M. bija sarunājusi mums dzīvokli pie kautkāda Martina. viņa jau protams neteica, ka esam 9, un Martins bija manāmā šokā mūs ieraugot, bet citādi viss bija labi. kādas 15 minūtes bijām tur, pēctam satikām Gunti & co un braucām uz mp. sākumā patiešām braucām pārpildītā trolejbusā, bet tad kāpa kontrole, izskrējām laukā un turpmāko ceļu līdz mp nogājām kājām. tikām iekšā, pētam es gāju gabaliņu uz atpakaļu, lai satiktu Santu un Natali. atnākot atpakaļ, sākumā bija neliela garlaicība, bet pēctam viss aizgāja. dejošana, ne tik labās lietas, pļāpāšana un tamlīdzīgi. ļoti ilgi dejoju arī ar kaut kādu zēnu, bet pat nepaprasiju, kā viņu sauc, nu neko. laiks gāja uz priekšu, līdz redzējām policistus staigājam apkārt. klāt pieskrēja Martins un teica, ka tūlīt būs 4 busiņi ar mentiem, un visiem jātaisās projām. ārā gāja milzu pūļi, bet ne visi, protams. ar Grietu atradām visus savējos un ne savējos, gājām lielus gabalus, līdz Grīziņam, tad vel tālāk, un daudzi pārsvarā stresoja par mentiem. aizmirsu piebilst, ka tad bija apmēram 2 naktī. vēlāk sadalījāmies, puse aizgāja uz Juglu, mūsu puse uz centru. tas bija miiiiiilzīgs gabals, bet bija interesanti. kamēr mēs mierīgi gājām pa mazām škērsieliņām, tikmēr Juglas puse visu laiku bēga no mentiem, tomēr beigās nokļuva savās naktsmājās pie Unas.
pie brīvības pieminekļa, čilli picā jau bijām tikai mēs 5 savējie - es, grieta, Willijs, Monta un Gunta. mums ar Grietu gandrīz uzreiz pakaļ atbrauca Grietas mamma un tā nu mēs tikām mājās.
salīdzinot ar shools out for summer ballīti, šī ballīte bija galīgi garām, bet no otras puses vismaz nedaudz savādāki piedzīvojumi, kā ierasts. un nostaigāti milzu gabali. ir ko atcerēties :)
turaties, un izbaudat pēdējās 16 vasaras dienas !
pirmdiena, 2010. gada 26. jūlijs
uzdzīvojam
man pēc mazāk kā stundas ir jau jābūt ārā no mājas, bet man tieši tagad ir iedvesma uzrakstīt blogu. tas nekas, ka man vel jātīra istaba, jāmazgā trauki, jāiet dušā un pēctam jāžāvē mati un vel dažādi sīkumi, gan jau paspēšu.
pašlaik man skan the kooks dziesmu akustiskās versijas, un viņas ir vel jaukākas par orģinālajām dziesmām, jā.
vakar bija patiešām ļoti laba diena, kopš brauciena uz Kuldīgu. satikos ar savām mīļajām meitenēm, kuras šovasar pat vel nebiju satikusi - Anniju Pētersoni, Aneti, Ivonnu un Anniju Mucenieci. bijām jūrmalā, prieks, ka ar laiku bija paveicies. vairākas reizes izstaigājām Jomas ielu, pabijām dzintaros pie koncertzāles, kur izārdījāmies strūklakā, un bijām cauri slapjas, nu īpaši mēs ar Ivonnu. tur satikām arī vel šādus tādus cilvēkus. pēctam gājām staigāt pa jūras piekrasti, līdz Annija ar Ivonnu atkal izdomāja iet peldēt. pa to laiku mums ar Aneti piesējās daži iedzēruši jaunieši, viņi sāka man dziedāt `mana maziņā` un nepārtraukti piesējās maniem pilošajiem šortiem, haha.
kad mazās izlīda no ūdens, vel kādu laiku sēdējām un pļāpājām par visādām tēmām, tas arī bija ļoti jauki.
pašā vakarā satiku Grietu, kas beidzot ieradās Rīgā. apstaigājām pāris kvartālus.
ļoti forši vienā dienā izdarīt tik daudz jauku lietu. vienīgi pašā vakarā pieejot pie pc es jutos galīgi atpalikusi, un neko nesapratu. cilvēki, kāpēc, kad nevajag, jūs esat tik aši, bet kad es mirstu no garlaicības, ir kluss kā kapos?
labi, man laikam tomēr jākārto istaba, bučas
pašlaik man skan the kooks dziesmu akustiskās versijas, un viņas ir vel jaukākas par orģinālajām dziesmām, jā.
vakar bija patiešām ļoti laba diena, kopš brauciena uz Kuldīgu. satikos ar savām mīļajām meitenēm, kuras šovasar pat vel nebiju satikusi - Anniju Pētersoni, Aneti, Ivonnu un Anniju Mucenieci. bijām jūrmalā, prieks, ka ar laiku bija paveicies. vairākas reizes izstaigājām Jomas ielu, pabijām dzintaros pie koncertzāles, kur izārdījāmies strūklakā, un bijām cauri slapjas, nu īpaši mēs ar Ivonnu. tur satikām arī vel šādus tādus cilvēkus. pēctam gājām staigāt pa jūras piekrasti, līdz Annija ar Ivonnu atkal izdomāja iet peldēt. pa to laiku mums ar Aneti piesējās daži iedzēruši jaunieši, viņi sāka man dziedāt `mana maziņā` un nepārtraukti piesējās maniem pilošajiem šortiem, haha.
kad mazās izlīda no ūdens, vel kādu laiku sēdējām un pļāpājām par visādām tēmām, tas arī bija ļoti jauki.
pašā vakarā satiku Grietu, kas beidzot ieradās Rīgā. apstaigājām pāris kvartālus.
ļoti forši vienā dienā izdarīt tik daudz jauku lietu. vienīgi pašā vakarā pieejot pie pc es jutos galīgi atpalikusi, un neko nesapratu. cilvēki, kāpēc, kad nevajag, jūs esat tik aši, bet kad es mirstu no garlaicības, ir kluss kā kapos?
labi, man laikam tomēr jākārto istaba, bučas
trešdiena, 2010. gada 21. jūlijs
Kuldīga un tamlīdzīgi
es ļoti sen,sen neesmu neko rakstijusi, nu pilnīgs ārprātiņš. bet nu līdz 20.datumam jau īstenībā nekas ļoti, ļoti īpašs nav noticis, es pat neatceros, ko tieši dariju. atceros vien to, ka meklēju kleitu, beigās atradu, un man viņa vairs nepatika. meklēju drēbes, nekas man nepatika. un satikos ar (jā, es uzskaitīšu visus vārdos, lai pašai kādreiz neaizmirstās) Williamu, Valteru, Martinu, Jansonu, Madaru un Evu. tā bija nedaudz dīvaina diena, jo puikas bija sviestā sagājuši, bet beigas man ļoti patika - laistīšanās ar ūdeni pie Williama, biju cauri slapja, bet tas bija traki kūl.
un tagad par pašu galveno - Kuldīga. yeeees, bars beidzot satikās!!! tas ir tik čoooooin (riktīgi pielipa vārdiņš). ar Vinetu kopā iebraucām Kuldīgas autenē, mūs mazās sagaidija ar spiedzieniem, ļoti jauki. samīļojāmies, gājām uz kkādu čuhņu pīpēt, tas gan vairs nav tik jauki. nekad nebiju domājusi, ka mēs pirmo satikšanu pavadīsim dzerot un pīpējot, bet nu tāda jau ir tā jaunatne.
tālāk aizgājām pie Paulas, vazājāmies pa pilsētu, saucām Čalkovu, tas lohs nenāca, gājām pirkt šņapīt, dabūjām vienu čoinu veci, kas mums nopirka, vienīgi savāca sev kautkādu trīnīti, nu neko. (pēctam satikām viņu vēlreiz, prasija, vai neesam dzērušas)
atkal vazājāmies apkārt, satikām Čalkovu, Niklāvu un ko tur vēl, gājām uz estrādi un tie arī nāca, krutie ūdenspīpi taisīja, nu jā,jā kruta tiešām.
laiks tinās, tinās uz priekšu, un drīz jau mēs sēdējām ārā uz matračiem pie telts, ēdām desas, skatījās uz uguni un tā. kad sīkie un vecie aizvācās, centāmies uzčinīt ūdenspīpīti, tas bija smieklīgi. viņai kautkas galīgi nebija labi, un nebija dažas detaļas, un tad nācās ļoti eksperimentēt, beigās viņa stāvēja pudelē un vislaik vajadzēja turēt. ogli aizdedzināt sanāca veiksmīgi, bet kad es gribēju to lietu kārtīgi iedarbināt, nekas neburbuļoja, tikai smiltiņas pilna mute. auce dedzināja pudeles korķi un kas tik vēl tur nebija, bet beigās ogle nokrita zālē, tika izmisīgi dzēsta un tā arī ūdenspīpes prieki beidzās. sākās šņapīš un vīn prieki. akjēz, es tik vislaik dzēru, un mazā Kaņepe arī ļoti daudz, mazās Lauras dzērājs, bet pārējie jau arī, tikai Vinc ar Paul labas, viņas tā mazāk. man likās, ka nekā nedod galvā, bet es drīz vien piecēlos kājās un viss salīgojās. atceros ķerenes, kuras beidzās pēc 3 minūtēm, jo visām kuņģi sakratījās. nemitīgā mīļošanās, bučāšanās, fočēšanās, skraidīšana, krišana, vārtīšanās, sliktās lietiņas, smiešanās, viss bija ļoti jauki, un viss bija ļoti mīļi un man nakts tiešām ļoti patikās. nevar pat aprakstīt, ļoti jautri bija un visādi prikoli un kas tik tur vēk nebija. pēdējās aizgājām gulēt es, Auce, un Linda, jauk, jā. vienīgi gulēt gan bija traki, jo es vienu brīdi gulēju uz zemes, un traki bij, un vislaik kāds man kautkur rāpoja, bet neko, pārdzīvoju. pirms aizmigšanas vel man bija uznākusi lielā runāšana, par ķēniņiem un zirnekļiem pātagā un ko tur vēl, un Auce gribēja pīpēt, bet cīgas bija pie Elvitas dibena un nebūt smuk ņemt un tā. un kautkā mēs apklusām. mēs trīs vienīgās beigās gulējam ārā, pārējās teltī, mazie pimpīši.
rīts bija pavisam dīvains, nedaudz pohains, nu kā jau rīti pēc tāda veida ballītēm. un tā nu mēs aizbraucām.
dažas bija tādas, kā iedomājos, dažas savādākas, bet par to jau nerunāšu. par sevi ar klusēšu. bars ir ļoti jauks un es viņu mīlu un ar to viss ir pateikts, ā, nē, nav, šitas drīz kaut kad jāatkārto, tik labāk bez šņapīša, kaut ko vieglāku, lai dažiem nepaliek sūdīg ap dūšiņ citreiz.
un tagad par pašu galveno - Kuldīga. yeeees, bars beidzot satikās!!! tas ir tik čoooooin (riktīgi pielipa vārdiņš). ar Vinetu kopā iebraucām Kuldīgas autenē, mūs mazās sagaidija ar spiedzieniem, ļoti jauki. samīļojāmies, gājām uz kkādu čuhņu pīpēt, tas gan vairs nav tik jauki. nekad nebiju domājusi, ka mēs pirmo satikšanu pavadīsim dzerot un pīpējot, bet nu tāda jau ir tā jaunatne.
tālāk aizgājām pie Paulas, vazājāmies pa pilsētu, saucām Čalkovu, tas lohs nenāca, gājām pirkt šņapīt, dabūjām vienu čoinu veci, kas mums nopirka, vienīgi savāca sev kautkādu trīnīti, nu neko. (pēctam satikām viņu vēlreiz, prasija, vai neesam dzērušas)
atkal vazājāmies apkārt, satikām Čalkovu, Niklāvu un ko tur vēl, gājām uz estrādi un tie arī nāca, krutie ūdenspīpi taisīja, nu jā,jā kruta tiešām.
laiks tinās, tinās uz priekšu, un drīz jau mēs sēdējām ārā uz matračiem pie telts, ēdām desas, skatījās uz uguni un tā. kad sīkie un vecie aizvācās, centāmies uzčinīt ūdenspīpīti, tas bija smieklīgi. viņai kautkas galīgi nebija labi, un nebija dažas detaļas, un tad nācās ļoti eksperimentēt, beigās viņa stāvēja pudelē un vislaik vajadzēja turēt. ogli aizdedzināt sanāca veiksmīgi, bet kad es gribēju to lietu kārtīgi iedarbināt, nekas neburbuļoja, tikai smiltiņas pilna mute. auce dedzināja pudeles korķi un kas tik vēl tur nebija, bet beigās ogle nokrita zālē, tika izmisīgi dzēsta un tā arī ūdenspīpes prieki beidzās. sākās šņapīš un vīn prieki. akjēz, es tik vislaik dzēru, un mazā Kaņepe arī ļoti daudz, mazās Lauras dzērājs, bet pārējie jau arī, tikai Vinc ar Paul labas, viņas tā mazāk. man likās, ka nekā nedod galvā, bet es drīz vien piecēlos kājās un viss salīgojās. atceros ķerenes, kuras beidzās pēc 3 minūtēm, jo visām kuņģi sakratījās. nemitīgā mīļošanās, bučāšanās, fočēšanās, skraidīšana, krišana, vārtīšanās, sliktās lietiņas, smiešanās, viss bija ļoti jauki, un viss bija ļoti mīļi un man nakts tiešām ļoti patikās. nevar pat aprakstīt, ļoti jautri bija un visādi prikoli un kas tik tur vēk nebija. pēdējās aizgājām gulēt es, Auce, un Linda, jauk, jā. vienīgi gulēt gan bija traki, jo es vienu brīdi gulēju uz zemes, un traki bij, un vislaik kāds man kautkur rāpoja, bet neko, pārdzīvoju. pirms aizmigšanas vel man bija uznākusi lielā runāšana, par ķēniņiem un zirnekļiem pātagā un ko tur vēl, un Auce gribēja pīpēt, bet cīgas bija pie Elvitas dibena un nebūt smuk ņemt un tā. un kautkā mēs apklusām. mēs trīs vienīgās beigās gulējam ārā, pārējās teltī, mazie pimpīši.
rīts bija pavisam dīvains, nedaudz pohains, nu kā jau rīti pēc tāda veida ballītēm. un tā nu mēs aizbraucām.
dažas bija tādas, kā iedomājos, dažas savādākas, bet par to jau nerunāšu. par sevi ar klusēšu. bars ir ļoti jauks un es viņu mīlu un ar to viss ir pateikts, ā, nē, nav, šitas drīz kaut kad jāatkārto, tik labāk bez šņapīša, kaut ko vieglāku, lai dažiem nepaliek sūdīg ap dūšiņ citreiz.
piektdiena, 2010. gada 9. jūlijs
daugavpilī bija jauki
laikam būs nedaudz garš ieraksts. es ap astoņiem vakarā, šodien, atgriezos mājās, haha. sniegšu jums detalizētu aprakstu par katru dienu Daugavpilī, enjoy
pirmdiena
piecēlos, sataisijos, paņēmu pēdējās mantas, braucu uz centru, pirku biļeti un 10:00 izbraucu no Rīgas. man likās, ka ceļš būs trakāks. ja neskaita lapseni, kas man uzmācās pirmo pusstundu, bet pēctam tika brutāli nospiesta ar žurnālu, tad man riktīgi patika braukt, it īpaši, kad beidzot iedomājos klausīties mp4. pēdējo reizi tas tika klausīts, kad Grieta un visi pārējie brauca uz vāciju, un dziesmas bija labu labās, vienīgi daudz bībera. prieks arī par to, ka blakus man sēdējā mierīga ōmīte, ne pārāk veca, turklāt pusceļā viņa jau bija izkāpusi.
atbraucu, Grieta mani sagaidija. bija šausmīgi karsti. es pa ceļam apbrīnoju Daugavpili, un pētiju, kādi te ir veikali. aizgājām uz māju, noliku mantas, tad Grieta man izrādīja pilsētas centru un tā, papļāpājām. aizgājām uz veikalu, sapirkāmies viskautko rijamu, un braucām uz vasarnīcu chillot, labi, ka aizbraucām. gaiss bija ļoti jauks, un pati vasarnīca ļoti jauka, un viss ļoti jauki. iekārtojāmies, uzvilkām peldkostīmus, un sēdējām ārā, sīkumos neiedziļināšos.
visu laiku dzērām tēju, man patika. pašā vakarā spēlējām kārtis (ko turpmāk darijām katru vakaru līdz prombraukšanai). sākumā bija doma katrai gulēt savā gultā, savā istabā, bet mums palika bailīgi, kā nekā vienas pašas vasarnīcā. gājām gulēt vienā gultā. bija ļoti karsti no rīta, bet bija ok.
atbraucu, Grieta mani sagaidija. bija šausmīgi karsti. es pa ceļam apbrīnoju Daugavpili, un pētiju, kādi te ir veikali. aizgājām uz māju, noliku mantas, tad Grieta man izrādīja pilsētas centru un tā, papļāpājām. aizgājām uz veikalu, sapirkāmies viskautko rijamu, un braucām uz vasarnīcu chillot, labi, ka aizbraucām. gaiss bija ļoti jauks, un pati vasarnīca ļoti jauka, un viss ļoti jauki. iekārtojāmies, uzvilkām peldkostīmus, un sēdējām ārā, sīkumos neiedziļināšos.
visu laiku dzērām tēju, man patika. pašā vakarā spēlējām kārtis (ko turpmāk darijām katru vakaru līdz prombraukšanai). sākumā bija doma katrai gulēt savā gultā, savā istabā, bet mums palika bailīgi, kā nekā vienas pašas vasarnīcā. gājām gulēt vienā gultā. bija ļoti karsti no rīta, bet bija ok.
otrdiena
pieceļoties uzreiz uzvilkām peldkostīmus, ārā bija dūmakains, bet traki karsti. drīz atbrauca Grietas ome, atveda ēst. ak dievs, jūs pat nevarat iedomāties, cik daudz es pēdējās piecās dienās esmu ēdusi, es palieku resnāka, jābeidz ēst. turpinot iesākto, nu jā, paēdām, izdomājām iet peldēties uz ezeru. aizgājām, bet, bļāviens. pretējā krastā (kas ir pavisam tuvu) kādi 10 pretīgi krievu džeki, gadi ap 20, nemitīgi lamājās, un mūsu priekšā visu laiku izrādījās, pēc tam sāka bļaut arī `ģēēēvuškiiii` un tamlīdzīgi. knapi ielīdām ūdenī, drīz arī izlīdām, jo viņi centās aizpeldēt uz mūsu krastu. pēctam visu laiku skatijāmies, kad viņi aizvācās. un jā, tas brīdis pienāca. uzreiz gājām atpakaļ uz ezeru, bija tik forši peldēt, un kad sāka līt lietus, bija vel foršāk. mmmmm, peldēties lietū (:
un pēctam mums sāka piesieties kaimiņu sīkie. Linards, pilnīgi un galīgi kaitinošs deviņgadīgs sīcis un Armandiņš, mazs, mīlīgs, apaļīgs, piecgadīgs puika, kuru mēs gandrīz aprecējām, bet viņš gribēja, lai mēs precam Linardu. sākumā nespēju saprast, kapēc Grieta Linardu tik ļoti necieš, bet pēctam arī man aizgāja.
tomēr viņi smieklīgi runāja, pierakstiju telefonā divus spilgtākos citātus :D
armands`ko,ko uzkūko, paņem cūku nobučo`-Linards`es tulīt tavu cūku no biksēm izņemšu un iebāzīšu mutē!!!` (par šo laikam mūžīgi smiesimies)
šis nedaudz sadistisks, bet atbilstošs Linardam `es tulīt salabošu mašīnu, paņemšu tavu čuru un samalšu!`
jā, mēs viņiem sastāstijām, ka bēniņos mums ir mašīna, kas samaļ tādu riebīgus puisīšus, kā Linards, un viņi noticēja arī.
vel mums traki patika, kad viņi teica `bobsī!` :D likās traki smieklīgi.
pēctam viņi gribēja ar mums sākt kariņu, mēs paslēpāmies bēniņos, viņus biedējām, un pie reizes atradām bēniņos tīklā ieķērušās žurkas skeletu, pirmo reizi kko tādu redzēju. viņa bija nožņaugusies, labais.
sastāstijām sīčiem, ka bēniņos nebijām mēs, reāli viņus nobiedējām, funnn.
un tā tā diena beidzās. spēlējām kārtis, dzērām tēju, gājām gulēt, cēlāmies sist odu, gājām gulēt, cēlāmies iet uz toleti, gulējām.
un pēctam mums sāka piesieties kaimiņu sīkie. Linards, pilnīgi un galīgi kaitinošs deviņgadīgs sīcis un Armandiņš, mazs, mīlīgs, apaļīgs, piecgadīgs puika, kuru mēs gandrīz aprecējām, bet viņš gribēja, lai mēs precam Linardu. sākumā nespēju saprast, kapēc Grieta Linardu tik ļoti necieš, bet pēctam arī man aizgāja.
tomēr viņi smieklīgi runāja, pierakstiju telefonā divus spilgtākos citātus :D
armands`ko,ko uzkūko, paņem cūku nobučo`-Linards`es tulīt tavu cūku no biksēm izņemšu un iebāzīšu mutē!!!` (par šo laikam mūžīgi smiesimies)
šis nedaudz sadistisks, bet atbilstošs Linardam `es tulīt salabošu mašīnu, paņemšu tavu čuru un samalšu!`
jā, mēs viņiem sastāstijām, ka bēniņos mums ir mašīna, kas samaļ tādu riebīgus puisīšus, kā Linards, un viņi noticēja arī.
vel mums traki patika, kad viņi teica `bobsī!` :D likās traki smieklīgi.
pēctam viņi gribēja ar mums sākt kariņu, mēs paslēpāmies bēniņos, viņus biedējām, un pie reizes atradām bēniņos tīklā ieķērušās žurkas skeletu, pirmo reizi kko tādu redzēju. viņa bija nožņaugusies, labais.
sastāstijām sīčiem, ka bēniņos nebijām mēs, reāli viņus nobiedējām, funnn.
un tā tā diena beidzās. spēlējām kārtis, dzērām tēju, gājām gulēt, cēlāmies sist odu, gājām gulēt, cēlāmies iet uz toleti, gulējām.
trešdiena
pamodāmies kaut kā vēlu, ēdām, padarījām bezjēdzīgas lietiņas. pēctam kārtojām skapi, ok, Grieta kārtoja, es skatijos. tādas oldschool drēbes atradām, bija smieklīgi. bet bija daudzi kruti svārki, vispār labais.
braucām uz pilsētu. un tad es neatceros. un tad gājām līdz vienpadsmitiem vakarā staigāties pa pilsētu, protams piesējās visādi krievu džeki. tad mēs tēlojām kokus, trubas, un bija jautrs vakars.
braucām uz pilsētu. un tad es neatceros. un tad gājām līdz vienpadsmitiem vakarā staigāties pa pilsētu, protams piesējās visādi krievu džeki. tad mēs tēlojām kokus, trubas, un bija jautrs vakars.
ceturtdiena
tirgus diena :D nu nē mēs aizgājām pastaigāt pa tirgu, bet nu tas nav kā centrāltirgus, viņš ir kā milzīgs veikals, tikai tur drēbes sadalītas pa tādām kā centrāltirgus būdām, tikai tās nebija būdas, nu jā :D
nopirkām auskarus, rokasprādzes, mēs krutas. bet smuki, man patīk
Grieta bija pierakstijusies uz manikīru, gājām. nosēdējām divas ar pus stundas salonā, bet rezultāts ļoti smukiņš, patīkās.
atkal līdz 23iem čillojām pa pilsētu, man patīk tādas vēlās pastaigas.
nopirkām auskarus, rokasprādzes, mēs krutas. bet smuki, man patīk
Grieta bija pierakstijusies uz manikīru, gājām. nosēdējām divas ar pus stundas salonā, bet rezultāts ļoti smukiņš, patīkās.
atkal līdz 23iem čillojām pa pilsētu, man patīk tādas vēlās pastaigas.
piektdiena
bijām slinkas, neko nedarījām, knapi aizvilkāmies līdz autoostai nopirkt biļeti, tad atkal mājās un neko nedarījām, es lēnām sataisijos, un aizbraucu. nu jā.
man ir BIIIIIIIIG prieks, ka aizbraucu. mums bija diezgan jautri, un bija forši, un man patīk Daugavpils un es gribu atkal uz turieni. un es ļoti piekusu rakstīt, tāpēc pietiks šodienai
xoxo, maziņie, braucat uz dpili ar mani nākamreiz
man ir BIIIIIIIIG prieks, ka aizbraucu. mums bija diezgan jautri, un bija forši, un man patīk Daugavpils un es gribu atkal uz turieni. un es ļoti piekusu rakstīt, tāpēc pietiks šodienai
xoxo, maziņie, braucat uz dpili ar mani nākamreiz
sestdiena, 2010. gada 3. jūlijs
man sāp galva, bet es gribu rakstīt
es tikko nedaudz pārskatiju vecākos ierakstus šeit, un sapratu, ka JAU tagad ir interesanti lasīt. nevaru vien sagaidīt, kā būs šo visu lasīt pēc gada, šeit būs saglabājušās visas manas atmiņas, kuras es bez šī bloga noteikti aizmirstu. jauki.
es šodien izcepos. nu jūriņā, saulītē, protams. un ūdens, mmmmmm. foršs. Paula ūdenī paliek pavisam kreizī, viņa man uztaisija foršu švīku uz rokas, kad leca virsū. bet nekas, kam negadās. pašlaik es degu, man ir sarkana seja, bet pārējais viss ir brūns. un man sāp galva, varbūt no kafijas, nezinu. es laikam nedrīkstu vairs uzņemt kofeīnu, man arī no koliņas, manas mīļās koliņas, sāk sāpēt galva, tas gan ir pavisam skumji.
Paula ar Lindu dikti kaifo par savu angļu valodas nometni, un es nākošgad arī ļoti,ļoti gribu braukt, ja viņas brauks, nu noteikti, ka brauks. wiiiiii, tā būs mana pirmā nometne. žēl, ka gads jāgaida, bet nu neko, paies jau ātri īstenībā.
un rīt es sēdēšu mājās un darbošos. man ir jāizmazgā mati un tā tālāk, un jākarto soma un tā. jo pirmdien es braucu uz Daugavpili pie Grietas. būšu tur līdz piektdienai laikam. akjel, man jākratās autiņā 4 stundas, es laikam paspēšu sakārtot visas savas domas un vel vairāk. ļoti, ļoti ceru, ka tur būs foršiņi, kad atbraukšu, noteikti visu pierakstīšu!
tad vel no tālajiem ceļojumiem plānoju aizbraukt arī uz Liepupi, un iespējams uz Kuldīgu, un varbūt augustā arī uz Aglonu un vairāk es nezinu. man gribētos uz Ogri, bet vecmamma man vairs nezvana, tas ir bēdīgi, laikam tiešām beidzot pa īstam apvainojusies, ka nebraucu pie viņas ciemos jau nez cik gadus. :((
xoxoxo
es šodien izcepos. nu jūriņā, saulītē, protams. un ūdens, mmmmmm. foršs. Paula ūdenī paliek pavisam kreizī, viņa man uztaisija foršu švīku uz rokas, kad leca virsū. bet nekas, kam negadās. pašlaik es degu, man ir sarkana seja, bet pārējais viss ir brūns. un man sāp galva, varbūt no kafijas, nezinu. es laikam nedrīkstu vairs uzņemt kofeīnu, man arī no koliņas, manas mīļās koliņas, sāk sāpēt galva, tas gan ir pavisam skumji.
Paula ar Lindu dikti kaifo par savu angļu valodas nometni, un es nākošgad arī ļoti,ļoti gribu braukt, ja viņas brauks, nu noteikti, ka brauks. wiiiiii, tā būs mana pirmā nometne. žēl, ka gads jāgaida, bet nu neko, paies jau ātri īstenībā.
un rīt es sēdēšu mājās un darbošos. man ir jāizmazgā mati un tā tālāk, un jākarto soma un tā. jo pirmdien es braucu uz Daugavpili pie Grietas. būšu tur līdz piektdienai laikam. akjel, man jākratās autiņā 4 stundas, es laikam paspēšu sakārtot visas savas domas un vel vairāk. ļoti, ļoti ceru, ka tur būs foršiņi, kad atbraukšu, noteikti visu pierakstīšu!
tad vel no tālajiem ceļojumiem plānoju aizbraukt arī uz Liepupi, un iespējams uz Kuldīgu, un varbūt augustā arī uz Aglonu un vairāk es nezinu. man gribētos uz Ogri, bet vecmamma man vairs nezvana, tas ir bēdīgi, laikam tiešām beidzot pa īstam apvainojusies, ka nebraucu pie viņas ciemos jau nez cik gadus. :((
xoxoxo
trešdiena, 2010. gada 30. jūnijs
sveiki vasarā
es atkal neesmu rakstijusi, atvainojos. nu ja kāds vispār lasa. vasara skrien, skrien, bet es neko īpašu nedaru. tomēr viss ir forši arī tā, jo vasarā ir forši, un forši vienmēr ir vasarā, hihi.
es biju uz Sekss un lielpilsēta 2 ar Kristīni, filma super, man patika. vel plānos ir satikt Ivonnu, vēlāk arī Anniju un Lindu Bunkši, akjēēē. 13.jūlija it kā esmu izlēmusi braukt uz D-pili, jo Grieta nevar nomierināties, hahā. bet līdz tam es gribu paspēt aizbraukt arī uz Liepupi, it kā tik daudz kas jāpaspēj, bet nejūtu nekādu steigu, vai kaut ko tamlīdzīgu, viss notiek čilliņā, man patīk.
un turat īkšūs, kaut manai mazajai Ivonnai 10.jūlijā nebūtu jādodas uz kempingu, jo mums taču jābūt putu ballītē Vecrīgā, jā!!!
vakar vakarā bija tik jauki. es sarakstijos ar daudziem cilvēkiem, visiem bija labs garastāvoklis, un man tas bija perfekts, un es paīstam izbaudiju vasaras vakaru! mmmmmm.
vispār dzīve ir brīnišķīga, un man pilnīgi nospļauties, ka tā nav !!!!!!!!!!!!!
es jūs mīlu, es visus mīlu, kaut vai ar mazmazītiņu sirds daļiņu, jā, arī ģeogrāfijas skolotāju Ģirtu un sētnieci, kas ziemas laikā manā ielā novāc sniegu ;** happy
es biju uz Sekss un lielpilsēta 2 ar Kristīni, filma super, man patika. vel plānos ir satikt Ivonnu, vēlāk arī Anniju un Lindu Bunkši, akjēēē. 13.jūlija it kā esmu izlēmusi braukt uz D-pili, jo Grieta nevar nomierināties, hahā. bet līdz tam es gribu paspēt aizbraukt arī uz Liepupi, it kā tik daudz kas jāpaspēj, bet nejūtu nekādu steigu, vai kaut ko tamlīdzīgu, viss notiek čilliņā, man patīk.
un turat īkšūs, kaut manai mazajai Ivonnai 10.jūlijā nebūtu jādodas uz kempingu, jo mums taču jābūt putu ballītē Vecrīgā, jā!!!
vakar vakarā bija tik jauki. es sarakstijos ar daudziem cilvēkiem, visiem bija labs garastāvoklis, un man tas bija perfekts, un es paīstam izbaudiju vasaras vakaru! mmmmmm.
vispār dzīve ir brīnišķīga, un man pilnīgi nospļauties, ka tā nav !!!!!!!!!!!!!
es jūs mīlu, es visus mīlu, kaut vai ar mazmazītiņu sirds daļiņu, jā, arī ģeogrāfijas skolotāju Ģirtu un sētnieci, kas ziemas laikā manā ielā novāc sniegu ;** happy
ceturtdiena, 2010. gada 24. jūnijs
arī jāņi tikko pagāja
pēdējās dienas pagājušas salīdzinoši ātri. esmu paspējusi gan vienkārši sēdēt mājās pie datora nedarot neko lietderīgu, gan pabūt pusē no iespējamajiem veikaliem, un nopirkt tikai to, kas pēc minūtes nonāk man vēderā. esmu paspējusi izlasīt grāmatu vienas dienas laikā, nu bija interesanta, kārtējā grāmata, no kuras es nespēju atrauties ilgāk par 10 minūtēm (Spēle ar uguni). vēl izdomāju, ka man obligāti vajag melnās tenisčībiņas, un dabūšu viņas, kaut vai atkal jāstaigā pa veikaliem, vai sliktākajā gadijumā būs jāgaida, kamēr tās atceļos no Anglijas.
un pats galvenais, ko esmu izdarijusi pa šo laiku - nosvinējusi līgo un jāņus! nu takā divi vienā, jo jāņi tomēr bija šodien, un šaubos, vai mājās sēdēšana, visu dienu pidžamā, ir svinēšana. bet no otras puses es taču svinēju naktī, un tie jau bija jāņi, bet kāda tam vispār nozīme! fakts ir tāds, ka jā, es svinēju, un diezgan jauki. izdzēru divus aliņus sēžot ar mammu un viņas draudzenēm pie mājas, pagalmā. pēctam pierunāju Katarinu nākt mums līdzi uz krastmalu. nu drīzāk braukt. sākumā viņa nepiekrita, un man bija nedaudz skumji, bet domāju, ka tāpat braukšu ar viņām, nu alkohols darija savu. bet beigās viņa tomēr piekrita, sataisijās, un tad mēs braucām. arī visas mammas draudzenes un pati mamma bija vieglā reibonītī, un viņām nāca ārā visādi jociņi. vienīgā pie pilna prāta bija Katarina, heh. mamma mums krastamalā nopirka fizziņu, izdzērām, un tad gājām dejot. sākumā bijām pūļa vidū, tomēr kaut kā beigās atradāmies jau pie pašas skatuves. dziesmas bija foršas, visu laiku varēja dejot. sākumā, kā jau vienmēr tādos pasākumos, piesējās visādi dīvaini puiši, tomēr drīz vien viņi atrada jaunus upurus, un mēs varējām dejot neviena netraucētas. par sekām es nemaz runāt nergibu, šodien knapi staigāju dēļ tā, ka man ļoti sāp kāju muskuļi, bet tas ir pozitīvi.
dejojām kādu sundu vai vairāk, pēctam staigājām šurpu turpu gar krastmalu, kamēr mamma ar draudzenēm vel negribēja iet prom. vispār brīnijos, ka tur bija tik nenormāli daudz cilvēku! negaidiju, ka tik daudziem nebija citas vietas, kur svinēt jāņus. un cilvēki arī bija ļoti atšķirīgi - no maziem bērniem ratiņos, līdz vecām večiņām un bomžiem, kas manāmi centušies izskatīties uzpucēti, smieklīgi.
atpakaļ gājām ar kājām, un tas likās tik nereāli, ka pārejot pāri visam tiltam, joprojām diezgan labi varēja dzirdēt krastmalas mūziku. liels prieks, ka gājām, nevis braucām, tāda jauka noskaņa bija. mājās atnākot uzreiz gulēt negāju. es vispār neateros, cikos iekāpu gultā. laikam kaut kur ap četriem.
kopumā pēdējās dienas ir vienkāršas, tomēr nesliktas. cilvēki brīžiem jauki, brīžiem dīvaini, bet kopumā diezgan pozitīvi, ja neskaita to, ka pēc līgo tomēr viss ir diezgan izmiris. ak šie dzērāji, hihi.
un labāk nemaz nedomāsim par to, ka dienas atkal kļūs īsākas un naktis garas un tumšas, bet vienkārši izbaudam vasaru uz visiem 100, kā saka - lai prieks atcerēties, bet kauns stāstīt! (:
un pats galvenais, ko esmu izdarijusi pa šo laiku - nosvinējusi līgo un jāņus! nu takā divi vienā, jo jāņi tomēr bija šodien, un šaubos, vai mājās sēdēšana, visu dienu pidžamā, ir svinēšana. bet no otras puses es taču svinēju naktī, un tie jau bija jāņi, bet kāda tam vispār nozīme! fakts ir tāds, ka jā, es svinēju, un diezgan jauki. izdzēru divus aliņus sēžot ar mammu un viņas draudzenēm pie mājas, pagalmā. pēctam pierunāju Katarinu nākt mums līdzi uz krastmalu. nu drīzāk braukt. sākumā viņa nepiekrita, un man bija nedaudz skumji, bet domāju, ka tāpat braukšu ar viņām, nu alkohols darija savu. bet beigās viņa tomēr piekrita, sataisijās, un tad mēs braucām. arī visas mammas draudzenes un pati mamma bija vieglā reibonītī, un viņām nāca ārā visādi jociņi. vienīgā pie pilna prāta bija Katarina, heh. mamma mums krastamalā nopirka fizziņu, izdzērām, un tad gājām dejot. sākumā bijām pūļa vidū, tomēr kaut kā beigās atradāmies jau pie pašas skatuves. dziesmas bija foršas, visu laiku varēja dejot. sākumā, kā jau vienmēr tādos pasākumos, piesējās visādi dīvaini puiši, tomēr drīz vien viņi atrada jaunus upurus, un mēs varējām dejot neviena netraucētas. par sekām es nemaz runāt nergibu, šodien knapi staigāju dēļ tā, ka man ļoti sāp kāju muskuļi, bet tas ir pozitīvi.
dejojām kādu sundu vai vairāk, pēctam staigājām šurpu turpu gar krastmalu, kamēr mamma ar draudzenēm vel negribēja iet prom. vispār brīnijos, ka tur bija tik nenormāli daudz cilvēku! negaidiju, ka tik daudziem nebija citas vietas, kur svinēt jāņus. un cilvēki arī bija ļoti atšķirīgi - no maziem bērniem ratiņos, līdz vecām večiņām un bomžiem, kas manāmi centušies izskatīties uzpucēti, smieklīgi.
atpakaļ gājām ar kājām, un tas likās tik nereāli, ka pārejot pāri visam tiltam, joprojām diezgan labi varēja dzirdēt krastmalas mūziku. liels prieks, ka gājām, nevis braucām, tāda jauka noskaņa bija. mājās atnākot uzreiz gulēt negāju. es vispār neateros, cikos iekāpu gultā. laikam kaut kur ap četriem.
kopumā pēdējās dienas ir vienkāršas, tomēr nesliktas. cilvēki brīžiem jauki, brīžiem dīvaini, bet kopumā diezgan pozitīvi, ja neskaita to, ka pēc līgo tomēr viss ir diezgan izmiris. ak šie dzērāji, hihi.
un labāk nemaz nedomāsim par to, ka dienas atkal kļūs īsākas un naktis garas un tumšas, bet vienkārši izbaudam vasaru uz visiem 100, kā saka - lai prieks atcerēties, bet kauns stāstīt! (:
pirmdiena, 2010. gada 21. jūnijs
vel viena
izlasot iepriekšējo ziņu, sapratu, ka man vel daudz jāmācās, lai prastu skaisti izteikties. daudz nesmuku teikumu, daudz neskaidru domu. bet es pati spēju sevi kritizēt. un galu galā, esmu tikai iesācēja šajā jomā. :D es maz rakstu. pavisam senos rakstos dažādās dienasgrāmatās varētu pasmieties par to, ka komats ir aiz katra otrā vārda, vai arī tādu nav vispār. domas par to, kurš man patīk labāk, pēterītis vai jānītis, un dažādas idejas mīlestības vēstuļu rakstīšanai valentīna dienā (neliels ieskats 4. klasē)
man nepatīk uzrakstīto pārlasīt vel piecas reizes un labot nesmukās lietas, jo tad pašai vairs nebūs interesanti lasīt. vienmēr ir aizraujoši vērot savas kļūdas, un redzēt, kā pilnveidojies.
turam rajoooon !
man nepatīk uzrakstīto pārlasīt vel piecas reizes un labot nesmukās lietas, jo tad pašai vairs nebūs interesanti lasīt. vienmēr ir aizraujoši vērot savas kļūdas, un redzēt, kā pilnveidojies.
turam rajoooon !
svētdiena, 2010. gada 20. jūnijs
piecas minūtes pāri pus divpadsmitiem
tagad ir labi. es jūtos labi. dzīve ir laba. jā, tiktiešām ir labi.
pa dienu man bija ļoti, ļoti depresīvs garīgais, man riebās visi un visur, izņēmumi bija ļoti maz. likās, ka pasaule spiežās man virsū no visām pusēm, vēloties mani sašķaidīt gabalu gabaliņos, šis teikums tā, lai nedaudz pārspīlētu, bet vienalga, visi mani nokaitināja, tas bija riebīgi, es nezināju kur likties, un gribēju tikai ātrāk vakaru, lai varētu iet gulēt. bet tieši uz vakara pusi garastāvoklis uzlabojās, par ko man prieks. viss sāka rādīties labākās krāsās. skumji gan ir tas, ka mani tik ļoti spēj iepriecināt nauda. bet no otras puses, mani iepriecinās grāmata, web kamera un vel šādi tādi sīkumi, ko es par šo naudu nopirkšu, un ja domā no šāda skata punkta, tad nemaz neliekas tik slikti. :)
rīt no rīta es aizņemšos no Katarinas fotoaparātu, pēctam vel pachillošu pa mājām, uzstaisīšu kādas es-fočēju-pati-sevi bildes un tad braukšu uz centru, pie Laimas pulksteņa tikties ar Grietu.
mēs iesim uz Mad House. nekad neesmu tur bijusi. cik sapratu tas ir tāds kā klubs/restorāns. cenas gan tur ļoti `piemīlīgas`, bet interjēra bildes mani bez maz vai sauc uz turieni. gan jau pa 4ls kaut ko nopirkt varēs. un fočēt cerams arī tur var. pēc rītdienas, tas ir, otrdien, Grieta jau brauc uz laukiem, bet es braukšu pirkt man tik ļoti vajadzīgās lietas, jā.
es pati nesaprotu, kāpēc tādiem cilvēkiem, kā man, tik ļoti uznāk drūms garastāvoklis. es gribētu, lai man nekad nebūtu bēdīgi, man vienmēr būtu labi, es visiem patiktu. bet diemžēl, kad pašam uznāk "melnie", tad to paveikt ir neiespējami, žēl, ka tā. bet tomēr es vienmēr apņemos būt jauks cilvēks, un katru reizi pienāk brīdis, kad es aizmirstu savu apņemšanos, esmu nikna, tad man atkal kļūst labi, un tā tas iet uz riņķi vien. varbūt kādreiz šis riņķis beigs griezties, bet lai nekad tas neapstātos uz sliktā, lai tas apstājas uz labā, foršā, superjaukā, un es būtu laimīgs cilvēks. dziļa doma haha
un pēdējais, ko es gribēju pateikt. tas gan joprojām ir par dzīvi, cilvēkiem, un to garastāvokļiem, bet šoreiz vel vispārīgāk. vel viena lieta, kas skumdina mani pat tad, kad pašas iekšējā sajūta itkā ir laba - skumst apkārtējie cilvēki - visi mani mīļie, paziņas, vai pat kāda maza meitene, tur, manas ielas galā, vai kaķis, kam aizmirsts nolikt vakara siltā piena bļodiņu, vai kāds miljonārs, kurš jūtas pavisam vientuļš ar savām pelēkajām banknotēm sēžot pie TV. jebkura skumjas padara pasauli pelēkāku, skumjas bieži ir lipīgas, un tā mēs visi pārklājamies ar šo pelēko un spiedīgo masu skumju, tāpēc nevajag skumt. it īpaši par sīkumiem, jo bieži vien šie sīkumi izvēršas par lielām problēmām, kas sāk ietvert priecīgos cilvēkos, un viņi arī kļūst skumji, un atkal ir manāma bezgalīgā riņķošana. gluži kā zemeslode, tā vislaik griežas ap savu asi, reizē griežoties ap sauli. tā arī ar cilvēkiem - tie griežas ap savām problēmām reizē griežoties arī ap visas pasaules notikumiem.
es nezinu, ko ar šo gribēju pateikt, bet tas viss nāca no sirds
veiksmi tev šajā bezgalīgajā riņķošanā, pieskati, lai neapreibst galva, jo tad kontrolēt visu būs vel sarežģītāk!
pa dienu man bija ļoti, ļoti depresīvs garīgais, man riebās visi un visur, izņēmumi bija ļoti maz. likās, ka pasaule spiežās man virsū no visām pusēm, vēloties mani sašķaidīt gabalu gabaliņos, šis teikums tā, lai nedaudz pārspīlētu, bet vienalga, visi mani nokaitināja, tas bija riebīgi, es nezināju kur likties, un gribēju tikai ātrāk vakaru, lai varētu iet gulēt. bet tieši uz vakara pusi garastāvoklis uzlabojās, par ko man prieks. viss sāka rādīties labākās krāsās. skumji gan ir tas, ka mani tik ļoti spēj iepriecināt nauda. bet no otras puses, mani iepriecinās grāmata, web kamera un vel šādi tādi sīkumi, ko es par šo naudu nopirkšu, un ja domā no šāda skata punkta, tad nemaz neliekas tik slikti. :)
rīt no rīta es aizņemšos no Katarinas fotoaparātu, pēctam vel pachillošu pa mājām, uzstaisīšu kādas es-fočēju-pati-sevi bildes un tad braukšu uz centru, pie Laimas pulksteņa tikties ar Grietu.
mēs iesim uz Mad House. nekad neesmu tur bijusi. cik sapratu tas ir tāds kā klubs/restorāns. cenas gan tur ļoti `piemīlīgas`, bet interjēra bildes mani bez maz vai sauc uz turieni. gan jau pa 4ls kaut ko nopirkt varēs. un fočēt cerams arī tur var. pēc rītdienas, tas ir, otrdien, Grieta jau brauc uz laukiem, bet es braukšu pirkt man tik ļoti vajadzīgās lietas, jā.
es pati nesaprotu, kāpēc tādiem cilvēkiem, kā man, tik ļoti uznāk drūms garastāvoklis. es gribētu, lai man nekad nebūtu bēdīgi, man vienmēr būtu labi, es visiem patiktu. bet diemžēl, kad pašam uznāk "melnie", tad to paveikt ir neiespējami, žēl, ka tā. bet tomēr es vienmēr apņemos būt jauks cilvēks, un katru reizi pienāk brīdis, kad es aizmirstu savu apņemšanos, esmu nikna, tad man atkal kļūst labi, un tā tas iet uz riņķi vien. varbūt kādreiz šis riņķis beigs griezties, bet lai nekad tas neapstātos uz sliktā, lai tas apstājas uz labā, foršā, superjaukā, un es būtu laimīgs cilvēks. dziļa doma haha
un pēdējais, ko es gribēju pateikt. tas gan joprojām ir par dzīvi, cilvēkiem, un to garastāvokļiem, bet šoreiz vel vispārīgāk. vel viena lieta, kas skumdina mani pat tad, kad pašas iekšējā sajūta itkā ir laba - skumst apkārtējie cilvēki - visi mani mīļie, paziņas, vai pat kāda maza meitene, tur, manas ielas galā, vai kaķis, kam aizmirsts nolikt vakara siltā piena bļodiņu, vai kāds miljonārs, kurš jūtas pavisam vientuļš ar savām pelēkajām banknotēm sēžot pie TV. jebkura skumjas padara pasauli pelēkāku, skumjas bieži ir lipīgas, un tā mēs visi pārklājamies ar šo pelēko un spiedīgo masu skumju, tāpēc nevajag skumt. it īpaši par sīkumiem, jo bieži vien šie sīkumi izvēršas par lielām problēmām, kas sāk ietvert priecīgos cilvēkos, un viņi arī kļūst skumji, un atkal ir manāma bezgalīgā riņķošana. gluži kā zemeslode, tā vislaik griežas ap savu asi, reizē griežoties ap sauli. tā arī ar cilvēkiem - tie griežas ap savām problēmām reizē griežoties arī ap visas pasaules notikumiem.
es nezinu, ko ar šo gribēju pateikt, bet tas viss nāca no sirds
veiksmi tev šajā bezgalīgajā riņķošanā, pieskati, lai neapreibst galva, jo tad kontrolēt visu būs vel sarežģītāk!
laikam virsū nāk gudrās domas
man gribas tēlot gudro, atkal, haha. man tas sanāk diezgan slikti, bet nu, mēģināts nav zaudēts.
es tikai tikko pamanīju, ka te var mainīt arī teksta krāsas un viskautko tamlīdzīgu, jā, tas saucās, es esmu gudra.
šodiena ir tik jocīga. vakar es aizgāju gulēt pēc 3:00 un šodien gulēju apmēram līdz tādam pašam laikam, tikai dienā, protams. man nepatīk tik ilga gulēšana. es nesen nonācu pie secinājuma, ka es parasti noguļu tik ilgi ne jau tāpēc, ka man ļoti nāktu miegs, bet gan tāpēc, ka man vienkārši ir slinkums piespiest sevi celties, esmu dīvaina, ļoti.
šodien sēdēšu mājās, 1kārt tāpēc, ka tik vēlu pamodos, 2kārt tāpēc, ka ārā atkal ir tik drūms laiks un 3kārt tāpēc, ka neviens tāpat netaisās kaut ko pasākt. šodien tikai es, skype, un mūzika, pagaidām gan tikai eiropas hīti, bet gan jau vēlāk būs garastāvoklis klausīties arī mīļo latvijas radio.
es gribu tik daudz ko uzrakstīt, bet kad ķeros pie rakstīšanas, visu aizmirstu, un tāpēc man viss sanāk vienā putrā. vispirms raksta par grūto dzīvi un laikaapstākļiem, nākošajā teikumā jau tiek apspriests, kāds automašīnas modelis piemērots braukāšanai pa lauku ceļiem, kaitinoši.
jāņi ļoti strauji tuvojās, bet es neesmu izdomājusi, ko darīt. jāņi mani nemaz nesaista, bet visi parasti par viņiem ir baigākajā starā. mani laikam tie nesaista vienkārši tāpēc, ka nekad tie nav bijuši forši. sēdēšana ar mammu un viņas draudzenēm pagalmā, wooooouw. es šogad gribu svinēt ar draugiem, kaut kur, vienalga kur, bet es pat nevaru iedomāties, kāda būs mammas reakcija, ja es viņai to pateikšu, ahhh. :[
wish right noooow, a wish, a wish right now. (h)
labi, ieslēdzam pozitīvo domāšanu, šī būs tikai tāda parasta mājās sēdēšana pašai ar sevi, tādas dienas ir tikai 1/3 vasaras, tikai, haha, smiekli. es taču esmu stulba, BAUDĪT vasaru vajag, lai arī kāda tā būtu, un vispār tā ir salīdzinoši laba, man domas mainās ik pēc minūtes, kaitinoši.
es tikai tikko pamanīju, ka te var mainīt arī teksta krāsas un viskautko tamlīdzīgu, jā, tas saucās, es esmu gudra.
šodiena ir tik jocīga. vakar es aizgāju gulēt pēc 3:00 un šodien gulēju apmēram līdz tādam pašam laikam, tikai dienā, protams. man nepatīk tik ilga gulēšana. es nesen nonācu pie secinājuma, ka es parasti noguļu tik ilgi ne jau tāpēc, ka man ļoti nāktu miegs, bet gan tāpēc, ka man vienkārši ir slinkums piespiest sevi celties, esmu dīvaina, ļoti.
šodien sēdēšu mājās, 1kārt tāpēc, ka tik vēlu pamodos, 2kārt tāpēc, ka ārā atkal ir tik drūms laiks un 3kārt tāpēc, ka neviens tāpat netaisās kaut ko pasākt. šodien tikai es, skype, un mūzika, pagaidām gan tikai eiropas hīti, bet gan jau vēlāk būs garastāvoklis klausīties arī mīļo latvijas radio.
es gribu tik daudz ko uzrakstīt, bet kad ķeros pie rakstīšanas, visu aizmirstu, un tāpēc man viss sanāk vienā putrā. vispirms raksta par grūto dzīvi un laikaapstākļiem, nākošajā teikumā jau tiek apspriests, kāds automašīnas modelis piemērots braukāšanai pa lauku ceļiem, kaitinoši.
jāņi ļoti strauji tuvojās, bet es neesmu izdomājusi, ko darīt. jāņi mani nemaz nesaista, bet visi parasti par viņiem ir baigākajā starā. mani laikam tie nesaista vienkārši tāpēc, ka nekad tie nav bijuši forši. sēdēšana ar mammu un viņas draudzenēm pagalmā, wooooouw. es šogad gribu svinēt ar draugiem, kaut kur, vienalga kur, bet es pat nevaru iedomāties, kāda būs mammas reakcija, ja es viņai to pateikšu, ahhh. :[
wish right noooow, a wish, a wish right now. (h)
labi, ieslēdzam pozitīvo domāšanu, šī būs tikai tāda parasta mājās sēdēšana pašai ar sevi, tādas dienas ir tikai 1/3 vasaras, tikai, haha, smiekli. es taču esmu stulba, BAUDĪT vasaru vajag, lai arī kāda tā būtu, un vispār tā ir salīdzinoši laba, man domas mainās ik pēc minūtes, kaitinoši.
labāks virsraksts
šis vakars tomēr izvērtās ļoti jauks. tagad tāds īsais ierakstiņš. mēs ar aneti, skaipā kopā, un klausamies latviešu radio. mamma vel nav mājās, un es, kad skan pa īstam ļoti forša dziesma, uzgriežu skaļi jo skaļi un lēkāju pa istabu. pozitīvi!
augustā mums ar aneti būs balliiiiteeeee!
ooooooo otra puse sāka dziedātt (mm)
augustā mums ar aneti būs balliiiiteeeee!
ooooooo otra puse sāka dziedātt (mm)
sestdiena, 2010. gada 19. jūnijs
numur trīs un ir diezgan labi
esmu mājās. šodien neko īpašu nemaz nedariju, vispirms pilnīgi bez kosmētikas [tas ir reti] aizgāju uz veikalu, nopirku sunim paēst, pēctam aizgāju pāri ielai uz pretējo veikalu, nopirku koliņu [nu bet protams, atkal bez laimīgā korķīša] un čupačupu. ātrā solī gāju pie Grietas, jo negribējās satikt kādu pazīstamo.
pie Grietas gandrīz visu laiku nosēdējām pie datora. noskatijāmies sesto zāģi, akdievs, cik asiņaini, hahā. pēctam vel pasmējāmies par viņas dz/d video, vēlāk pārvācāmies uz viņas istabu, un aizsūtijām Annijas `Kārliii, buča` pašam Kārlim. nu tas ir mazs fragments no video. tik smieklīgi, jau sen to gribējām izdarīt. pēctam es sāku nedaudz muļķoties, nu mēs sākām.
nu kopumā bija laba diena, vismaz nesēdēju mājās! šodien nekādas īpašās domas nav. mamma mājās būs vēlu, es uzslēgšu muuuuuzikuuuuu! (sun)
pie Grietas gandrīz visu laiku nosēdējām pie datora. noskatijāmies sesto zāģi, akdievs, cik asiņaini, hahā. pēctam vel pasmējāmies par viņas dz/d video, vēlāk pārvācāmies uz viņas istabu, un aizsūtijām Annijas `Kārliii, buča` pašam Kārlim. nu tas ir mazs fragments no video. tik smieklīgi, jau sen to gribējām izdarīt. pēctam es sāku nedaudz muļķoties, nu mēs sākām.
nu kopumā bija laba diena, vismaz nesēdēju mājās! šodien nekādas īpašās domas nav. mamma mājās būs vēlu, es uzslēgšu muuuuuzikuuuuu! (sun)
numur divi nedaudz pozitīvāk
es nesen pamodos. rīts bija dīvains, man ļoti nāca miegs, sadusmojos par to, ka mamma manā istabā traucē man gulēt. nepacēlu divus telefona zvanus, viens bija no Grietas, otrs kaut kāds nezināms numurs, bet man vienalga.
šodienas sajūtas pagaidām ir labākas, nekā vakar. protams, diena ir tikai pašā tās sākumā. jūtos nogurusi, bet kaut kas jādara. jāaiziet būs sunim nopirkt ēst, pēctam iespējams ieiešu pie Grietas.
žēl, ka bija jāatsaka Emīlijai par braucienu uz Liepupi, bet ne man, ne Grietai nav naudas, gan jau citreiz, un ja godīgi, man ir baigais slinkums tik tālu kratīties.
ceru, ka šī diena būs laba, par spīti pelēkajam laikam!
šodienas sajūtas pagaidām ir labākas, nekā vakar. protams, diena ir tikai pašā tās sākumā. jūtos nogurusi, bet kaut kas jādara. jāaiziet būs sunim nopirkt ēst, pēctam iespējams ieiešu pie Grietas.
žēl, ka bija jāatsaka Emīlijai par braucienu uz Liepupi, bet ne man, ne Grietai nav naudas, gan jau citreiz, un ja godīgi, man ir baigais slinkums tik tālu kratīties.
ceru, ka šī diena būs laba, par spīti pelēkajam laikam!
piektdiena, 2010. gada 18. jūnijs
numur viens
man vienkārši sagribējās rakstīt blogu. gribas kaut kur izlikt savas domas, katram uznāk tādi brīži, vismaz man tā liekas. kamēr mocījos ar bloga izveidošanu, es aizmirsu sajūtas, ko gribēju šeit vel tikko rakstīt.
es jūtos dīvaini, nē, tā jau viss ir forši, vasara, bet nu kaut kas nav. bāc, man liekas, ka rakstot blogu es sevi sagruzīšu, bet nekas, dažreiz var. aaaaaaai. nu jā. šodiena bija normāla, vienīgi uz vakaru man izbojāja garīgo viens `īpašs` cilvēks vārdā Babris, atlika man viņu tikai ieraudzīt, un man jau palika sūdīgi, pavisam nopietni.
vēlāk Grieta devās tikties ar to pretīgo Emīlu, es nezinu, kapēc, bet man viņš ļoti nepatīk. Grieta vislaik skandina, ka tam nav nekāda iemesla, bet laikam katram ir kāds cilvēks, kas vienkārši nepatīk, riebjas, liekas neizturams, alerģija. nu jā, aizgājām pie Grietas, viņa baigi sataisijās, bet Emīls kko čakarējās. aizbraucām līdz daugavai, sēdējām abas zālītē, tad arī mamma man paspēja sabojāt garīgo, vispār besīgi. pēctam es aizbraucu, Grieta palika gaidīt to Emīlu.
labprāt paklausītos mūziku, bet man slinkums ņemt austiņas, un vispār man nedaudz sāp galva no kolas, nezinu kāpēc. un veeeeeel es vispār nevaru izdomāt, ko darīt rīt, braukt uz emīlijas laukiem, vai nē, man drošvien nemaz neatļautu. vel ir plānos kaut kāda pirts, uz to gan es drošvien tiktu, pateiktu mammai, ka palieku pie santas, un tā. vel nezinu, bet to, ka vajag atkal kaut kādu jautrību, gan zinu. un vel man gribās jaunas drēbes, bet tas laikam ne tik drīz. un vel bildes. jā, un vel ēst. to vismaz es tgd varu dabūt, jāpameklē būs kaut kas ledusskapī.
nu tā, šaubos, ka rakstīšu te katru dienu, noteikti nē, bet, kad uznāks tāds drukājamais garīgais, tad obligāti, ai, es vispār neko par sevi nevaru prognozēt.
ko gan es darītu bez tevis, Anet. /h/
es jūtos dīvaini, nē, tā jau viss ir forši, vasara, bet nu kaut kas nav. bāc, man liekas, ka rakstot blogu es sevi sagruzīšu, bet nekas, dažreiz var. aaaaaaai. nu jā. šodiena bija normāla, vienīgi uz vakaru man izbojāja garīgo viens `īpašs` cilvēks vārdā Babris, atlika man viņu tikai ieraudzīt, un man jau palika sūdīgi, pavisam nopietni.
vēlāk Grieta devās tikties ar to pretīgo Emīlu, es nezinu, kapēc, bet man viņš ļoti nepatīk. Grieta vislaik skandina, ka tam nav nekāda iemesla, bet laikam katram ir kāds cilvēks, kas vienkārši nepatīk, riebjas, liekas neizturams, alerģija. nu jā, aizgājām pie Grietas, viņa baigi sataisijās, bet Emīls kko čakarējās. aizbraucām līdz daugavai, sēdējām abas zālītē, tad arī mamma man paspēja sabojāt garīgo, vispār besīgi. pēctam es aizbraucu, Grieta palika gaidīt to Emīlu.
labprāt paklausītos mūziku, bet man slinkums ņemt austiņas, un vispār man nedaudz sāp galva no kolas, nezinu kāpēc. un veeeeeel es vispār nevaru izdomāt, ko darīt rīt, braukt uz emīlijas laukiem, vai nē, man drošvien nemaz neatļautu. vel ir plānos kaut kāda pirts, uz to gan es drošvien tiktu, pateiktu mammai, ka palieku pie santas, un tā. vel nezinu, bet to, ka vajag atkal kaut kādu jautrību, gan zinu. un vel man gribās jaunas drēbes, bet tas laikam ne tik drīz. un vel bildes. jā, un vel ēst. to vismaz es tgd varu dabūt, jāpameklē būs kaut kas ledusskapī.
nu tā, šaubos, ka rakstīšu te katru dienu, noteikti nē, bet, kad uznāks tāds drukājamais garīgais, tad obligāti, ai, es vispār neko par sevi nevaru prognozēt.
ko gan es darītu bez tevis, Anet. /h/
Abonēt:
Ziņas (Atom)